PROFILPELAJAR.COM

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams
Kurzemes bruņniecības nama zāle Jelgavā.

Landtāgs (vācu: Landtag — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā. Vēsturiski landtāgi pastāvēja arī Svētajā Romas impērijā, Livonijā, Prūsijā, Kurzemes hercogistē, vēlāk arī Somijas lielhercogistē, Igaunijas, Kurzemes un Vidzemes guberņās.

Latvijā

1419. gada februārī Rīgas arhibīskaps Johans VI Ambundi Valkā sasauca pirmo Livonijas zemes kungu, prelātu, vasaļu un pilsētu pārstāvju sanāksmi.[1] Saskaņā ar 1422. gada janvāra Livonijas landtāga lēmumu sesijas bija sasaucamas ik gadus. Līdz ar landtāgu darbības sākumu mazinājās Romas pāvestu ietekme, jo Livonijas valdnieki tagad svarīgākos jautājumus varēja izlemt uz vietas.

1435. gada 4. decembrī Livonijas ordenis Valkā parakstīja "draudzīgu vienošanos" (eiine fruntliche eyntracht) ar visiem Livonijas Konfederācijas partneriem (Rīgas, Kurzemes, Tērbatas, Sāmsalas-Vīkas un Tallinas bīskapiem un to vasaļiem, Rīgas, Tallinas un Tērbatas rātēm) par kopīgu militāru sadarbību. Livonijas ordeņa mestra Valtera Pletenberga valdīšanas laikā 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju.

Pēc Livonijas sabrukuma 1561. gadā sāka sanākt Kurzemes landtāgs, sākumā pēc hercoga pavēles, vēlāk – regulāri, hercogam piedaloties. Tas risināja politiskos, saimnieciskos un savstarpējo strīdu jautājumus, nodarbojās arī ar likumdošanu. Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes laikā darbojās Vidzemes landtāgs.[2]

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas un uzvaras neatkarības karā abus landtāgus likvidēja 1920. gadā vienlaikus ar Kurzemes bruņniecības un Vidzemes bruņniecības privilēģiju pilnīgu atcelšanu. Savukārt, ēkā, kas bija būvēta kā Vidzemes landtāgs, mūsdienās atrodas Latvijas Saeima.[2]

Skatīt arī

Atsauces

  1. ↑ Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1290—1500. Rīga: Daugava, 1997. ISBN 9984531503 337. lpp.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Ilustrētā vārdnīca». www.artermini.lv. Skatīts: 2022-11-15.[novecojusi saite]


Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.