Knabenavi
Fon Knabenavi (vācu: von Knabenau, krievu: фон Кнабенау) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16. gadsimtā ieceļoja Kurzemē un kļuva par lieliem zemes īpašniekiem Piltenes apgabalā un Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Kurzemes guberņā. Krievijas impērijas valdība 1853. gadā atzina Kurzemes fon Knabenavu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu.
Vēsture
Baroni fon Knabenavi ir vācbaltiešu bruņniecības dzimta, kas ir sānu līnija Švābijas grāfu fon Kiburgu dzimtai.[1] Kurzemes atzars izveidojās XVI gs., kad Frīdrihs fon Knabenavs (Friedrich von Knabenau) kļuva par Kurzemes bīskapa vasali, saņemot lēni Piltenes zemēs. 1685. gadā Polijas karalis Jans III Sobeskis piešķīra Georgam fon Knabenavam barona titulu,[2] tiesības uz kuru 1853. un 1862. gadā apstiprināja arī Krievijas impērijas Senāts. 1841. gadā dzimta tika ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.[3] Mītavā 19. gadsimta beigās izdots katalogs nosauc Knabenavus par senu bohēmiešu dzimtu,[4] tomēr citi avoti norāda uz izcelsmi no Švābijas,[5] bet pirmais skaidrais dzimtas ģeogrāfiskais pieminējums nāk no Silēzijas, kur tā pārvaldījusi Bolkovas pili, kas kļuvusi par tās galveno mītni.[1]
Slaveni dzimtas locekļi
Silēzijas[6] fon Knabenavi bieži pieminēti militārās vēstures avotos. Tā, Gothards fon Knabenavs pieminēts kā Sīrijā un Palestīnā 12. gadsimtā karojis krustnešu bruņinieks. Hana Batija iebrukuma laikā Silēzijā 13. gadsimtā kaujā ievainots Silēzijas hercoga dienestā kalpojošais pulkvedis Johans Ludvigs fon Knabenavs.[1] Rotmistrs fon Knabenavs izcēlies, aizsargājot Vīni no turkiem 1683. gadā.
- Johans fon Knabenavs (фон Кнабенау Иван Федорович (Иоганн Фридрихович), ?-1845), kavalērijas pulkvedis, Carskoje Selo liceja jāšanas pasniedzējs.[7]
- Doroteja fon Knabenava (Anna Dorothea Elisabeth von Knabenau, pēc laulībām von Renne, otrajās laulībās Šaspo (Chassepot) grāfiene, 1779-1848), hercogienes Dorotejas galma dāma, J. V. Gētes mīlestība.
Knabenavu dzimtas muižas
Dažādos laika periodos dzimtai piederējušas daudzas muižas: Jaunsalienas muiža, Lielbornes muiža, Akenstakas muiža, Bagdonišķu muiža (Lietuvā), Berghofa (Lietuvā), Bolkovas pils (Polijā) u.c.
Literatūra
- Der Adel der russischen Ostseeprovinzen (Estland, Kurland, Livland, Ösel). 1. Teil. Die Ritterschaft. Neustadt an der Aisch: Bauer & Rape, inhaber Gerhard Gessner, 1898 (ümbertrükk 1980). Lk 158.
- Genealogisches Handbuch des Adels. Adelslexikon. Bd VI. Limburg an der Lahn: C. A. Starke Verlag, 1987. Lk 305.
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «von Knabenau surname». geni_family_tree (latviešu). Skatīts: 2026-02-27.
- ↑ Васильевич, Сергей. Титулованные роды Российской Империи. Tом I. СПб.: 1910. Стр. 243-244.
- ↑ vesture.eu — Knabenavi
- ↑ Catalogue 1886, 23. lpp.
- ↑ Scheiblersches Wappenbuch, älterer Teil, #174.
- ↑ «Knabenavi - Vēsture». vesture.eu. Skatīts: 2026-02-27.
- ↑ КНАБЕНАУ Иван Федорович, барон
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.