Kembrijs
| Kembrijs 542 – 488.3 miljoni gadu | |
| |
| Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 12.5 % apjoma (63% mūsdienu) |
| Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 4500 ppm (16 × no pirmsindustriālā laikmeta) |
| Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā | ap 21 °C (7 °C virs mūsdienu līmeņa) |
| Jūras līmenis (virs mūsdienu) | 30—90 m[1] |
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no 542 ± 0,3 līdz 488,3 ± 1,7 miljoniem gadu pirms mūsdienām. Pēc kembrija sekoja ordovika periods. Perioda nosaukums ir cēlies no Velsas latīniskā nosaukuma Cambria, jo tieši tur Apvienotajā Karalistē ir vislabāk atsegti šī perioda ieži. Kembrija periodā notika straujš dzīvas dabas daudzveidības pieaugums, kas tiek saukts arī par kembrija eksploziju. Dzīvniekiem attīstījās ārējais skelets — čaulas un dažādi ķermeņa apvalki, kas to izturības dēļ spējuši saglabāties fosilijās simtiem miljonu gadu.
Kembrija periods sīkāk dalās četrās epohās. 1. epoha ilga no 542 līdz 521 miljoniem gadu pirms mūsdienām, 2. epoha — no 521 līdz 510 miljoniem gadu pirms mūsdienām, 3. epoha — no 510 līdz 499 miljoniem gadu pirms mūsdienām, bet 4. epoha ilga no 499 līdz 488,3 miljoniem gadu pirms mūsdienām.
-
Senie kontinenti pirms 550 miljoniem ɡadu
Nogulumieži Latvijā
Kembrija periodā Latvijas teritorija atradās Baltikas kontinenta ziemeļu piekrastes seklajos ūdeņos, tādēļ kembrija perioda nogulumi noklāj Latvijas kristālisko pamatklintāju, bet Igaunijas ziemeļu piekrastē kembrija nogulumieži redzami zemes virspusē kā Baltijas klints.
Kurzemes dienvidrietumos un Zemgales dienvidos iegūstami termālie pazemes minerālūdeņi, Rucavas apkārtnē kembrija ūdeņu temperatūra ir 50 — 62 oC. Porainie kembrija smilšakmeņi Inčukalna apkārtnē jau no 1968. gada tiek izmantoti kā pazemes dabas gāzes krātuve. Piemērotas ģeoloģiskās struktūras pazemes gāzes krātuvju iekārtošanai atklātas arī Cēsu, Saldus, Dobeles un Kuldīgas apkārtnē.[2]
Atsauces
- ↑ Haq, B. U.; Schutter, SR (2008). "A Chronology of Paleozoic Sea-Level Changes". Science 322 (5898): 64–8. Bibcode 2008Sci...322...64H. doi:10.1126/science.1161648. PMID 18832639.
- ↑ Pamatieži, to veidošanās un izmantošana
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kembrijs.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||
| ||||||
|
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.