Karbonādo
Karbonādo (melnais dimants) ir minerāla — dimanta variācija. Pastāv versija, ka tas veidojas kosmosā, starpzvaigžņu telpā. Karbonādo ir dabīgs polikristālisks dimants, kurs uz Zemes atrasts aluviālajos nogulumos.
Karbonādo ir melnā krāsā, porains. Atšķirībā no citiem polikristāliskajiem dimantiem, karbonādo nesatur mantijas ieslēgumus. Karbonādo atšķirībā no parastā dimanta ir raksturīga spēcīga luminiscence (fotoluminiscence un katodluminiscence), ko izraisa slāpekļa piejaukums un kristāliskā režģa tukšumi. Pētījumi norāda, ka karbonādo veidošanās sākumposmā ir saturējis radioaktīvus piejaukumus, kuri ir sadalījušies.
Atradnes
- Centrālāfrikas Republika, Ubangi
- Brazīlija, Matugrosu — vieta, kur karbonādo atklāts pirmoreiz 1840. gados. Šeit karbonādo satur daudz zelta un sudraba un citu metālu sakausējumus.[1]
- Venecuēla
- Austrālija, Rietumaustrālija
Krievijā, Sahas Republikā atrasts radniecīgs dimanta paveids — jakutīts.
Izcelsme
Karbonādo izcelsme agrāk izraisīja speciālistu diskusijas, taču nesenos pētījumos 2006. gadā tā izcelsme ir noskaidrota. Saskaņā ar Case Western Reserve University[2] un Floridas Starptautiskās universitātes[3] (abas universitātes atrodas ASV) speciālistu pētījumiem uz Zemes atrodamie karbonādo ir veidojušies ārpus Zemes, kosmiskajā telpā. Par to liecina slāpekļa un ūdeņraža piemaisījumi, kas savukārt liecina, ka karbonādo veidojies ar ūdeņradī bagātā starpzvaigžņu telpā — tātad ārpus Saules sistēmas, visdrīzāk netālu no oglekļa zvaigznēm. Uz Zemes tie nonākuši ar meteorītiem. Pastāv iespēja, ka karbonādo ir veidojies supernovu sprādzienos.
Agrāk bija izvirzītas vairākas hipotēzes:
- Tieša organiskā oglekļa pārveidošanās ļoti augsta spiediena apstākļos (piem. Zemes dziļākajos slāņos)
- Šoka metamorfisms, ko izraisījis meteorīta trieciens
- Radiācijas ietekmēts dimanta veidošanās process, ko ietekmējusi urāna un torija radioaktīvā sadalīšanās.
Katrai no šīm hipotēzēm bija savas nepilnības. Pirmās hipotēzes gadījumā karbonādo būtu atrodams visā pasaulē. Meteorītu triecieni rada citu oglekļa minerālu — lonsdaleītu, kas kristalizējas heksagonālajā singonijā, savukārt karbonādo nepiemīt heksagonālā singonija. Savukārt radioaktīvajam sadalīšanās procesam ir pārāk maza enerģija, lai radītu karbonādo kristālus, kuru diametrs sasniedz 500 mikrometrus.
Karbonādo izmanto juvelierrūpniecībā kā dekoratīvu akmeni un ietvaru.
Atsauces
- ↑ http://www.turnstone.ca/diamond2.htm Turnstone Geological Services Limited
- ↑ «Infrared Absorption Investigations Confirm the Extraterrestrial Origin of Carbonado-Diamonds». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 9. augustā. Skatīts: 2007. gada 30. jūlijā.
- ↑ Garai et al. 2006 Astrophysical Journal Letters, vol 653, pp L153-L156
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.