Kantele
| Kantele | |
|---|---|
 Melodia Soitin 2014. gadā izgatavota desmitstīgu (augšā) un piecstīgu kantele (apakšā) | |
| Stīgu instruments | |
| Klasifikācija | Strinkšķināmais stīgu instruments, stīgskanis |
| Hornbostela—Zaksa klasifikācija |
314.122 (Diatonisks lautveida stīgu instruments) |
| Izgudrotājs | tautas mūzikas instruments |
| Citi saistīti instrumenti | |
| Kokles, kankles, kāndla, kannele, gusļi, | |
| Mūziķi | |
| Eva Alkula, Senni Eskelinens (Senni Eskelinen), Krēta Hāpsalo (Kreeta Haapasalo), Ulla Katajavuori, Ritva Koistinena (Ritva Koistinen), Antu Koistinens (Anttu Koistinen), Sanna Kurki-Suonio, Sinika Langelanda (Sinikka Langeland), Marti Pokela (Martti Pokela), Anti Rantonens (Antti Rantonen), Hannu Saha, Vilho Sāri (Wilho Saari), Olga Šiškina, Pasi Jēskeleinens (Pasi Jääskeläinen), Timo Vēnenens (Timo Väänänen) | |
Kantele (somu: kantele) ir sens somu tautas mūzikas strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar latviešu koklēm, lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, un ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem ietilpst Baltijas apgabalam raksturīgu un radniecīgu instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Vissenākās kanteles tika grebtas no viena koka gabala, un tām bija 5—6 stīgas, veidotas no zirgu krēpēm vai astes sariem. Mūsdienās sastopamajām kantelēm ir vairākas metāla stīgas un tautas instrumenta korpusu līmē kopā no vairākiem koka dēļiem, nevis grebj no viena koka gabala.
Veidi
Mūsdienās izšķir mazās kanteles un koncertkanteles. Mazās kanteles tiek veidotas pēc seno instrumentu paraugiem, un tām ir ne vairāk kā 15 stīgas, bet koncertkantelēs stīgu skaits spēj sasniegt pat 40 stīgas, līdz ar to sniedzot daudz lielākas iespējas muzicēt. Koncertkantelei, atšķirībā no mazās kanteles, pie tapām, kuras nospriego stīgas, ir slēdži, kuri ļauj dziesmas laikā mainīt stīgas skanējumu par pustoni uz augšu vai leju, tādējādi ir iespējams dziesmas vidū mainīt skaņdarba tonalitāti un spēlēt skaņdarbus ar hromatiskās gammas elementiem. Mazajai un koncertkantelei atšķiras arī stīgu izvietojums — mazajai kantelei zemākos toņos skaņotās stīgas atrodas tālāk no izpildītāja, bet koncertkantelei tālāk no muzikanta atrodas augstāka toņa stīgas. Spēlēšanas tehnikas abiem kanteļu veidiem ir līdzīgas — abas tiek spēlētas ar pirkstiem vai ādas gabaliņiem — plektriem. Skaņa, kura veidojas, vibrējot stīgām un rezonējot izgrebtajā kanteles korpusā, atgādina zvanus un pielīdzināma arfas skanējumam.[1]
Atsauces
- ↑ Ieva Tihovska. «Stīgas attālumā». Satori, 2009. gada 28. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. Jūnijs. Skatīts: 2013. gada 6. oktobrī.
Ārējās saites
- Kas ir kantele? (angliski)
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.