PROFILPELAJAR.COM

Joga

Šivas statuja jogas lotosa pozā

Joga (sanskritā: योग, yóga) ir ķermeņa, prāta un dvēseles vadīšanas un pilnveidošanas prakse un teorija, kas radusies Senajā Indijā. Joga ir viena no sešām hinduisma filozofisko tradīciju ortodoksālajām skolām.[1][2] Hinduismā, budismā un džainismā pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. Rietumu pasaulē bieži ar terminu ‘joga’ saprot hatha jogu, kur tiek uzsvērta fiziskā attīstība, izpildot dažādus vingrinājumus, sauktus par āsanām. Jogs ir cilvēks, kurš praktizē jogu un ir jogas piekritējs.

Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā hatha joga,[3] kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, bhakti joga, kas ir mīlestības un pielūgsmes joga, karma joga, kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, jņāna joga (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un rādža joga. Rādža joga ir visaptverošākā un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga apziņas attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja Pataņdžali, uzrakstot “Jogas sūtras” pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu. Šo jogas formu sauc arī par aštanga jogu jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm.

Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses mokšas (atbrīves) jeb samādhi (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību.

Jogas prakse ir aprakstīta “Bhagavadgītā” un “Jogas sūtrās”, kā arī dažās tantrās. Pēc Svami Vivekānandas ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī citi jogas aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē.

Vārda 'joga' izcelsme saistās ar vārdu "jūgs" - kā saistībām, esot saistītiem vai saķēdētiem (ar dievišķo).[4][5]

Jogas aizsākumi Latvijā

Latvijā jogas kā organizētas kustības aizsākumi Latvijā saistās ar 1925. gadu, kad dibināta Latvijas Parapsiholoģijas biedrība Stabu ielā 35 Rīgā.[6] Tās vadītāja Emma Apare no 1926. līdz 1928. gadam izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-reliģisku mēnešrakstu "Zvani". No biedrības 1928. gada pārskata zināms, ka E. Apare nolasījusi lekcijas "Bhakti – mīlestības joga" un piecas lekcijas par Vedantas filozofiju, bet Harijs Dīkmanis un Rūdolfs Krīgers nolasījuši lekciju par jogas mācībām. 1929. gadā biedrība pārcēlās uz jaunām telpām Krišjāņa Valdemāra ielā 65, 1933. gadā uz YMCA namu Jura Alunāna ielā 7 un pakāpeniski interese par jogu izkonkurēja pārējos biedrības darbības virzienus.[6]

1934. gadā biedrība nolēma mainīt nosaukumu uz "Sabiedrība sevis realizācijai" jeb Yogoda Sat-Sanga, tomēr Rīgas Apgabaltiesa noraidīja jauno nosaukumu kā nesaprotamu un nelatvisku un biedrību pārreģistrēja ar nosaukumu "Jogas zinātņu centrs Latvijā".[6] Harija Dīkmaņa vadībā biedrības valde nodibināja ciešākus sakarus ar Šrī Jogendras Jogas zinātņu institūtu Bulsarā, Indijā. 1936. gadā biedrības vajadzībām bija iegādāti 57 jogas literatūras sējumi angļu, franču, hindi un sanskrita valodā. Svāmi Šivānandas (1887–1963) vadītā "Dievišķās dzīves sabiedrība" (Divine Life Society) Rišikešā atļāva tulkot un izdot latviešu un citās valodās visas Svami Šivānandas grāmatas. Ap 1937. gadu Harijs Dīkmanis kopā ar Alfrēdu Biezo pārtulkojuši latviski vairākas Upanišadas. Harijs Dīkmanis uzturējis sakarus ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar Svāmi Jogānandu ASV, Šrī Jogendru Bombejā un Šrī Ramanu Maharši. 1938. gadā biedrība viņus ievēlēja par saviem goda biedriem.[6]

1939. gadā to pārdēvēja par Jogas biedrību, kuru vadīja Harijs Dīkmanis.[7]

Skatīt arī

Atsauces

  1. ↑ «Hinduisms». Reliģiju Enciklopēdija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. Februāris. Skatīts: 2019. gada 18. februārī.
  2. ↑ Jessica Frazier. The Bloomsbury Companion to Hindu Studies. A&C Black, 2014. 25–. lpp. ISBN 978-1-4725-6716-1.
  3. ↑ B.K.S. Ajengārs. Jogas gudrība un prakse. Zvaigze ABC. ISBN 9789934024658.
  4. ↑ «Četri jogas veidi – E-Mistika.lv» (latviešu). 2020-10-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-12-19. Skatīts: 2023-12-19.
  5. ↑ «Joga - vai der kristietim?». Katolis.lv (lv-LV). 2014-09-11. Skatīts: 2023-12-19.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē no rakstu krājuma "Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija" Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012
  7. ↑ «Latvijas Jogas biedrības vēsture 1.Republikas laikā - History of Latvian Yoga Society». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 24. jūnijā.

Ārējās saites

Dievības
dievi
dievietes (dēvī)
Hindu raksti
Filozofijas un jogas
Jēdzieni
Guru un svētie
Hinduisma novirzieni
Autoritatīvā vadība

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.