Militārā vēsture
Karš
Laikmeti
Aizvēsturiskā Antīkā Viduslaiku Šaujamieroču Rūpnieciskā Mūsdienu
Kaujaslauki
Gaiss Informācija Sauszeme Jūra Kosmoss
Ieroči
Bruņutehnika Artilērija Bioloģiskie ieroči Kavalērija Ķīmiskie Elektronika Kājnieki Kodolieroči Psiholoģija
Taktika
Nogurdināšana Partizānu Manevru Aplenkums Totālais karš Pozīciju karš
Stratēģija
Ekonomiskā Grandiozā Operatīvā
Organizācija
Ierindas Pakāpes Vienības
Apgāde
Ekipējums Materiālā daļa Piegādes līnija
s d l

Ierocis ir instruments, kas radīts un tiek izmantots, lai ievainotu, nogalinātu, vai padarītu rīkoties nespējīgu kādu cilvēku vai citu dzīvu būtni. Ieročus izmanto arī, lai iznīcinātu kādus priekšmetus vai objektus. Ierocis pārsvarā ir domāts uzbrukumam, bet tikpat labi to var izmantot aizsardzībai.

Ierocis praktiski var būt jebkurš priekšmets, sākot ar akmeni un beidzot ar atombumbu. Ieroči var būt vienkārši savā uzbūvē, kā arī ļoti sarežģīti, piemēram, automātiskās tēmēšanas raķetes ar siltuma uztveršanas mehānismu.

Cilvēki ir vienmēr konfliktējuši savā starpā, parasti teritoriju un resursu dēļ, reti konflikti ir risināti mierīgā ceļā.

Ir izcēlušies kari starp valstīm, nācijām un savienībām, vispazīstamākie ir Pirmais pasaules karš un Otrais pasaules karš.

Arheologi ir pierādījuši, ka cilvēks izmantojis ieročus jau pašā cilvēces pirmsākumā.

Jau akmens laikmetā cilvēks bija spiests izmantot ieročus, lai aizstāvētu savu teritoriju vai nomedītu kādu dzīvnieku. Pirmie ieroči bija primitīvi un mazāk efektīvi nekā mūsdienās. Par pirmo ieroci tiek uzskatīts kāds akmens vai koka zars. Šie ieroči nebija pietiekoši efektīvi.

Kad cilvēks attīstījās, palielinājās arī izmantoto ieroču klāsts. Ļoti spēcīgs un bieži izmantots kļuva šķēps, jo ar tā garumu un formu cilvēks varēja uzbrukt no droša attāluma. Metot to ar milzīgu spēku pret ienaidnieku, tas varēja bojāt vairākus iekšējos orgānus un tādēļ prasmīgās rokās tas tika uzskatīts par nāvējošu ieroci.

Agrajos viduslaikos aizvien vairāk kā ieroču izstrādes materiāls tika izmantota dzelzs. Dzelzi izmantoja tādēļ, ka pie noteiktas temperatūras to ir viegli apstrādāt, bet atdzesēts šis metāls ir ļoti izturīgs, pretēji akmenim, kas ir mazāk izturīgs un grūti apstrādājams. No dzelzs tika veidoti zobeni, kas ar savu formu un izmēriem bija ideāli tuvcīņas ieroči, bet apgūt cīņu ar zobeniem nebija viegli.

Viduslaiku armijās ietilpa šāda veida kareivji: kājnieki, bruņinieki (parasti augstmaņi) un strēlnieki (pastāvēja arī citi kareivju veidi). Bruņinieka ekipējumā bez zobena ietilpa vairogs un bruņas.

Bruņas bija veidotas no plānas norūdītas dzelzs kārtas, apmēram 1—2 cm biezumā. Tomēr ar bruņām nevarēja aizsegt visas ķermeņa daļas, netraucējot bruņinieka pārvietošanās funkcijai. Tādēļ tika izveidoti vairogi, kas bija universāli aizsardzības līdzekļi. Ar vairoga palīdzību bruņinieks varēja atvairīt ienaidnieka triecienus un pasargāt sevi no strēlnieku bultām. Neskatoties uz ekipējuma lielo svaru, bruņinieki adaptējās un kļuva prasmīgi tā lietošanā.

Strēlnieku ekipējumā nebija nekādas papildus aizsardzības, izņemot bruņinieku iekšējo "bruņu kreklu", kas bija veidots no vairākiem ķēdēm līdzīgiem savienojumiem. Strēlnieks arī papildus saņēma ķiveri, kas bija līdzīga bruņinieku ķiverēm, bet ar plānāku dzelzs kārtu. Pie jostas tika piestiprināts vidēja izmēra duncis tuvcīņas gadījumiem.

Pamatierocis bija loks, kas kompensēja visus pārējos strēlnieka mīnusus. Ar loka palīdzību strēlnieks varēja veikt vairākus precīzus un spēcīgus šāvienus. Ātrums bultai, kas izšauta no loka, var pārsniegt 50 km/h. Ar šādu ātrumu bulta var izlauzties cauri bruņām un smagi ievainot bruņinieku, bet vairogs turpretim bija pārāks par bruņām un bultas cauri tam nevarēja izkļūt. Loks bija pamats arbaletam, kas savukārt bija iedvesmas avots šaujamieročiem.

Attīstoties ieroči ir kļuvuši ļoti daudzveidīgi un ar dažādu lietojumu, mūsdienās ieročus lieto ne tikai iznīcināšanai, bet apdullināšanai (neletālie ieroči), elektrosistēmu atslēgšanai (elektromagnētiskie ieroči).

Ieročus var iedalīt pēc trim pamatkategorijām: kas tos lieto, kā tie strādā, pret ko tie domāti.

• Personālie ieroči — domāti vienai personai, personālai lietošanai.
• Ekipāžas ieroči — daudz lielāki par personālajiem ieročiem, lai darbotos, vajadzīgi vairāki cilvēki (ložmetējs, lielgabals).
• Atbalsta ieroči — uzstādīti, lai varētu uzbrukt vai aizsargāt kādu noteiktu teritoriju.
• Pārvietošanās līdzekļu ieroči — tiek uzstādīti uz kādas mašīnas, tanka vai cita pārvietošanās līdzekļa.
• Dzelzceļa ieroči — tiek piemēroti pārvietošanai pa dzelzceļu.
• Lidaparātu ieroči — piemēroti gaisa cīņām (ballistiskā raķete).
• Jūras ieroči — izmantojami tikai ūdenī (torpēda, dziļumbumba).
• Kosmiskie ieroči — izmantojami tikai kosmosā.

• Antivielas ieroči — savienojot vielu ar antivielu, rodas milzīgs sprādziens (fantastiski).
• Aukstie šaujamieroči — izšauj šāviņu, izmantojot nostieptu auklu vai citu materiālu (loks, arbalets).
• Artilērijas ieroči — ieroči, kas šauj lielus lādiņus (parasti sprāgstošus) lielos attālumos.
• Bioloģiskie ieroči — vieni no visbīstamākajiem ieročiem uz Zemes, izraisa smagas slimības vai iznīdē visas dzīvās būtnes.
• Ķīmiskie ieroči — indīgas vielas, nokļūstot ķermenī, to nogalina, bet neizraisa slimības.
• Enerģijas ieroči — izdala noteiktu enerģijas lādiņu, bojājot visas elektroniskās ierīces(EMP).
• Sprāgstošie ieroči — rada sprādzienu, izmētājot šķembas (rokas granāta).
• Šaujamieroči — izmantojot ķīmisku lādiņu čaulītē (šaujampulveris), rada mazu sprādzienu, kas ar spēku izgrūž lodi caur stobru.
• Improvizētie ieroči — ieroči, kas nav speciāli veidoti, bet ir izmantoti pašaizsardzībai vai nozieguma izdarīšanai.
• Uzliesmojošie ieroči — izveidoti, lai izdalītu lielu liesmu apjomu (liesmu metējs).
• Neletālie ieroči — ieroči, kas domāti lai apdullinātu pretinieku (bieži izmantoti SWAT un SUV).
• Elektromagnētiskie ieroči Izdala elektromagnētisko starojumu, bojājot elektroniskās ierīces (bieži izmantoti pret radariem).
• Aukstie ieroči — ieroči, kuros izmanto cilvēka fizisko spēku (zobens, nazis).
• Reaktīvie šāviņi — tiek izšauti, izmantojot degvielas sadegšanas produktu plūsmu. Daži veidi var automātiski atrast mērķi.
• Atomieroči — ieroči, kas darbojas, izmantojot atomu šķelšanas vai saplūšanas principu (atombumba, ūdeņraža bumba).
• Primitīvie ieroči — veidoti no pilnīgi dabīgiem materiāliem (akmens cirvis).
• Diapazona ieroči — izšauj lādiņu, to aizvadot prom no šāvēja uz mērķi (visi šaujamieroči).
• Raķetes — tiek izšautas, izmantojot raķešdegvielu, bet savu virzienu nevar mainīt.
• Pašnāvnieku ieroči — lielākoties sprāgstoši, izmantojot iznīcina arī lietotāju (populāri teroristu vidū).

• Pretlidaparātu ieroči — veidoti, lai notriektu lidaparātus.
• Pretnostiprinājuma ieroči — izmantojami, lai lauztu pretinieka aizsardzību (ļoti efektīvi pret celtnēm).
• Pretpersonālie ieroči — domāti, lai uzbruktu vienai vai vairākām personām.
• Pretradaru ieroči — traucē radioviļņus izstarojošu iekārtu darbībai (ļoti efektīvi pret radariem)
• Pretkuģu ieroči — pārsvarā sprāgstoši lādiņi, kas domāti, lai bojātu un iznīcinātu kuģus.
• Pretanku ieroči — lādiņi, kas nozīmīgi bojā tanka bruņas, bet izmantojami arī citur (vācu Pak-38).
• Pretzemūdeņu ieroči — parasti sprāgstoši lādiņi, kas tiek izmantoti zem ūdens (dziļumbumba).
• Laukuma nolieguma ieroči — padara kādu noteiktu platību nepieejamu (mīnas).
• Medību ieroči — speciāli pielāgoti, lai nogalinātu dzīvniekus.
• Kājnieku atbalsta ieroči — iznīcina jebkāda veida draudus kājniekiem.

• Ieroču datubāze
• Medniecība
• Karavīrs
• Pirmais pasaules karš
• Otrais pasaules karš

• Budoshop (Japāņu aukstie ieroči) Arhivēts 2007. gada 5. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
• Strēlnieks A
• Uzskaitīti vairāki ieroču veikali Latvijā, informācija par adresi un telefona numuru
• Latvijas Šaušanas Federācija
• Eiropas Savienības Kopējais ieroču saraksts.^{[novecojusi saite]}