Husta
| Husta | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Хуст | ||
.jpg) Baznīca Hustā | ||
| ||
  Husta  Husta | ||
| Koordinātas: 48°10′27″N 23°17′23″E / 48.17417°N 23.28972°EKoordinātas: 48°10′27″N 23°17′23″E / 48.17417°N 23.28972°E | ||
| Valsts |
 Ukraina | |
| Apgabals | Aizkarpatu apgabals | |
| Rajons | Apgabala nozīmes pilsēta | |
| Pilsētas tiesības | 1329 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 8 km2 | |
| Augstums | 164 m | |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | ||
| • kopā | 28 039 | |
| • blīvums | 3 582/km² | |
| • etniskais sastāvs |
ukraiņi (89%) ungāri (5,3%) krievi (3,8%) | |
| Laika josla | EET (UTC+3) | |
| Mājaslapa |
khust-miskrada | |
 Husta Vikikrātuvē | ||
Husta (ukraiņu: Хуст) ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas galējos rietumos, Aizkarpatu apgabalā pie Rikas ietekas Tisā.
Vēsture
Pilsēta veidojās ap 1090. gadā Ungārijas karaļa Lāslo I uzcelto pili, nodrošinot aizsardzību pret kumāniem. Pils tika nopostīta mongoļu iebrukuma laikā, tomēr 1318. gadā atjaunota. 1329. gadā Husta pirmoreiz rakstos minēta jau kā pilsēta.
1458. gadā karalis Māķāšs Huņadi Hustas pilī ieslodzīja savu dumpīgo tēvoci Mihāju Silāģi (Szilágyi Mihály). 1514. gadā pili ieņēma Ģerģa Dožas nemiernieki. Pēc Ungārijas sakāves Mohāčas kaujā, 1526. gadā Husta tika iekļauta Transilvānijas sastāvā. 1703. gada 17. augustā Hustu ieņēma Ferenca II Rākoci nemiernieki un Hustā tika deklarēta Transilvānijas neatkarībā.
Pēc Pirmā pasaules kara 1918. gada novembrī tika pasludināta Rietumukrainas Tautas Republika, tomēr 1919. gadā Hustu ieņēma Rumānijas karaspēks, un Trianonas līgums to iekļāva Čehoslovākijas sastāvā. Pēc 1938. gada Pirmajām Vīnes arbitrāžām reģiona lielākās pilsētas - Užhoroda un Mukačeve tika iekļautas Ungārijā, un par autonomās Karpatu Ukrainas (ukraiņu: Карпатська Україна) centru kļuva Husta. 1939. gada 15. martā Hustā tika deklarēta neatkarīgā Karpatu Ukrainas valsts, tomēr nākamajā dienā pilsētā ienāca ungāru spēki. Otrā pasaules kara laikā (no 1939. līdz 1944. gadam) Husta bija Ungārijas sastāvā. 1944. gada 24. oktobrī to ieņēma Sarkanā armija. Pēc Otrā pasaules kara Piekarpatu Rutēnija (Підкарпатьска Русь) tika atdalīta no Čehoslovākijas, un izveidots Aizkarpatu apgabals Ukrainas PSR sastāvā. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas pilsēta.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Husta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
| ||||||
|
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.