Horeja
Horeja ir gribai nepakļautas, liekas, pārmērīgas kustības, kas rodas organisku vai funkcionālu nervu sistēmas traucējumu dēļ. Tas ir neiroloģisks simptoms, kas liecina par centrālās nervu sistēmas slimību. Horeja izpaužas kā nepatvaļīga nemitīga dīdīšanās vai nepatvaļīga augšējo un apakšējo ekstremitāšu, sejas vai ķermeņa raustīšanās. Dažos gadījumos šīs ķermeņa kustības apgrūtina gaitu un pat izraisa abāziju (nespēja staigāt), ietekmē tādu dzīvībai svarīgu funkciju, kā rīšanu, runāšanu u. c. Horeja pastiprinās, ja slimnieks uztraucas, tā mazinās slimniekam nomierinoties, bet miegā parasti izzūd. Tiek pieskaitīta pie hiperkinēzēm[1].
Cēloņi:
- iekaisuma process galvas smadzenēs.
- smadzeņu asinsrites traucējumi.
- smadzeņu zemgarozas kodolu deģenerācija (piemēram Hantingtona slimība).
- autoimūns process (piemēram Sistēmiskā sarkanā vilkēde (lupus erythematosus)[2])
- A grupas ß-hemolītiskais streptokoks izraisa infekciozi toksisku horeju. Tā visbiežāk attīstās bērniem 5—16 g. vecumā un to sauc par mazo horeju jeb Sidenhama horeju (angl. Sydenham Chorea)[3].
- Infekciozi toksiska izcelsme ir arī grūtnieču horejai (Chorea gravidarum). Parasti ar to saslimst jaunas sievietes (biežāk pirmdzemdētājas) grūtniecības pirmajā pusē[4][5].
- Orālās kontracepcijas preparāti (dažos gadījumos)[6].
Atsauces
- ↑ «HIPERKINĒZE | Medicīnas termins». www.neslimo.lv.
- ↑ http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1031815/?page=1
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 4. septembrī.
- ↑ Kranick, Sarah M.; Mowry, Ellen M.; Colcher, Amy; Horn, Stacy; Golbe, Lawrence I. (2010. gada 30. apr.). "Movement disorders and pregnancy: a review of the literature". Movement Disorders: Official Journal of the Movement Disorder Society 25 (6): 665–671. doi:10.1002/mds.23071. PMID 20437535.
- ↑ Chorea Gravidarum Treatment & Management: Medical Care. 2021. gada 15. apr..
- ↑ Miranda M, Cardoso F, Giovannoni G, Church A (February 2004). "Oral contraceptive induced chorea: another condition associated with anti-basal ganglia antibodies". Journal of Neurology, Neurosurgery, and Psychiatry 75 (2): 327–8. PMC 1738905. PMID 14742621.
| Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.