Helmerseni (vācu: Helmersen) ir vācbaltiešu dzimta, kas 16. gadsimta sākumā ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās arī Krievijā. 1742. gadā ierakstīta Vidzemes bruņniecības (Nr. 70, 86) un 1789. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1846. gadā Sāmsalas bruņniecības (Nr. 98), 1875. gadā Kurzemes bruņniecības reģistrā.

Dzimtas ciltstēvs bija Braunšveigas tirgotājs Pauls Helmess (miris 1634), kurš Kalendāra nemieru laikā 1585. gadā pārcēlās uz Rīgu, 1600. gadā kļuva par Lielās ģildes locekli un 1608. gadā par rātskunɡu. Zviedru Vidzemes laikā 1617. gadā viņu iecēla par Rīgas patrimoniālā apgabala landfogtu un 1620. gadā par pilsētas virskambarkungu (Oberkammermeister).

Viņa dēls Pauls Helmess (1603—1657) bija Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora Bengta Ūksenšerna sekretārs, 1643. gadā viņu iecēla par Vidzemes bruņniecības sekretāru un uzņēma dižciltīɡo kārtā, ko 1645. gada 30. janvārī apstiprināja karaliene Kristīne. 1651. gada 31. maijā dzimtai piešķīra fon Helmersenu vārdu.

• 
  ģenerālleitnants Aleksandrs Helmersens (1797—1852)
• 
  akadēmiķis Gregors Helmersens (1803—1885)

• Aburti (Lüggen, 1843−1920), Akenstaka (Klingenberg, līdz 1742), Aumeisteri (Serbigal, no 1650), Budenbroka (Schujenpahlen, 1856−1860), Englārte (Engelhardtshof, 1726−1817), Grundzāle (Grundsahl, 1652−1669), Krimulda (Schloß Kremon, 1664−1726 ieķīlāta, 1726−1817), Pastamuiža (Klauenstein), Plānupe (Planup, 1786−1802), Prauliena (Praulen, 1888−1907), Sāviena (Sawensee) (1660−1759, 1767−1920), Skujene (Schloß Schujen, 1861−1920), Tiegaži (Tegasch, 1643 − 1720) ar Briņķu pusmuižu (Brinkenhof, no 1649), Turaida (Schloß Treyden, 1780), Vaidava (Waidau, 1863−1875), Veclaicene (Alt-Laitzen, 1720)
• Ezere (Esern, 1871—1878), Vecsīķele (Sickeln, 19. ɡs.)