Hammurapi

Hammurapi
š’„©š’„ š’ˆ¬š’Šš’‰
Babilonijas valdnieks
Hammurapi ir attēlots kreisajā pusē, stāvot kājās
ValdīŔana 42 gadus; aptuveni no 1792. lÄ«dz 1750. gadam p.m.ē.
PriekŔtecis Sinmuballits
Pēctecis Samsuiluna
Dzimis ap 1810. gadu p.m.ē.
Babilona
Miris ap 1750. gadu p.m.ē. (aptuveni 60 gadu vecumā)
Babilona
Bērni Samsuiluna

Hammurapi (akadieÅ”u: š’„©š’„ š’ˆ¬š’Šš’‰, dzimis ap 1810. gadu p.m.ē., miris ap 1750. gadu p.m.ē.) bija Babilonijas sestais valdnieks aptuveni no 1792. lÄ«dz 1750. gadam p.m.ē. Viņa valdīŔanas laikā tika izdoti Hammurapi likumi, kas ir senākie saglabājuÅ”ies rakstÄ«tie likumi. Kopā krājums jeb kodekss saturēja 282 likumus. Likumi regulēja tiesu darbÄ«bu, Ä«paÅ”uma un laulÄ«bas aizsardzÄ«bu, kā arÄ« sodus par kriminālnoziegumiem. Hammurapi likumi bija rÅ«pÄ«gi izstrādāta sistēma, kas paredzēja daudzus sodus pēc principa ā€œaci pret aci, zobu pret zobuā€.[1]

Hammurapi pakļāva kaimiņus un izveidoja lielvalsti un paplaÅ”ināja Babilonijas teritoriju lÄ«dz pat Persijas jÅ«ras lÄ«cim. Tomēr viņa valdīŔanas beigās Babilonijas valsts sāka panÄ«kt, un no kādas viņa dēla Samsu-ilunas vēstules var secināt, ka tas sagrābis troni vēl sava vecā tēva pēdējos dzÄ«ves gados.

ValdīŔana un iekarojumi

Babilonija Hammurapi valdīŔanas sākumā 1792. gadā p.m.ē. un valdīŔanas beigās 1750. gadā p.m.ē.

Hammurapi bija sestais Babilonijas valdnieks, amorÄ«tu cilts pārstāvis. Aptuveni 1792. gadā p.m.ē. viņŔ pārņēma varu Babilonas pilsētvalstÄ« no sava tēva Sinmuballita. Tajā laikā bija izveidojuŔās vairākas amorÄ«tu pārvaldÄ«tas pilsētvalstis, kuras savā starpā sacentās un karoja par lauksaimniecÄ«bas zemēm pilsētvalstu tuvumā. Lai arÄ« ilgstoÅ”i Babilona bija maza pilsētvalsts un tā atradās citu tautu pakļautÄ«bā, kā Elamas un AsÄ«rijas, jau Hammurapi tēvs bija uzsācis veiksmÄ«gi pakļaut Babilonas tuvumā esoŔās pilsētvalstis kā Borsipu, KiÅ”u un Sipparu, aizsākot Babilonijas izaugsmi.

Kad Hammurapi nonāca pie varas, viņŔ turpināja tēva iesāktos iekarojumus un pakļāva vēl vairākas kaimiņu pilsētvalstis. Tigras upes augÅ”tecē un uz ziemeļrietumiem no Babilonas atrādās spēcÄ«gā Å”umeru pilsētvalsts EÅ”nunna, savukārt cita spēcÄ«ga Å”umeru pilsētvalsts Larsa kontrolēja Tigras deltu. Austrumos atradās arÄ« spēcÄ«gā pirmspersieÅ”u civilizācija Elama. LÄ«dz ar to Hammurapi valsts atradās kompleksā Ä£eopolitiskā situācijā starp divām spēcÄ«gām Å”umeru pilsētvalstÄ«m un Elamu. Hammurapi valdīŔanas laikā izdevās iekarot un pakļaut Eifratas augÅ”teci, kā arÄ« Larsu, izveidojot lielvalsti un paplaÅ”inot Babilonijas teritoriju lÄ«dz Persijas jÅ«ras lÄ«cim.

Hammurapi valdīŔanas beigās Babilonijas valsts sāka panÄ«kt, un no kādas viņa dēla Samsu-ilunas vēstules, kurÅ” sāka valdÄ«t pēc Hammurapi 1750. gadā pm.ē., var secināt, ka tas sagrābis troni vēl sava vecā tēva pēdējos dzÄ«ves gados.

Hammurapi likumi

Pamatraksts: Hammurapi likumi

Hammurapi likumi ir labi saglabājies babilonieÅ”u likumu kodekss, kas tiek datēts ar 1772. gadu p.m.ē. Tas ir viens no senākajiem atÅ”ifrētajiem garajiem rakstiem pasaulē. Tos izdeva sestais Babilonijas valdnieks Hammurapi. Likumu kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kas sākotnēji tika iekalti akmens stabā ķīļu rakstā. Likumi tika sastādÄ«ti pēc taliona principa (ā€œaci pret aci, zobu pret zobuā€).[1][2] Likumi regulēja tiesu darbÄ«bu, Ä«paÅ”uma un laulÄ«bas aizsardzÄ«bu, kā arÄ« sodus par kriminālnoziegumiem. Hammurapi diorÄ«ta stēlā, kurÅ” atrasts 1901. gadā un tagad atrodas ParÄ«zes Luvrā, iekalta liela daļa viņa izdoto likumu.[3]

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 Ā«Hammurapi likumu krājumsĀ». Nacionālā enciklopēdija enciklopedija.lv. SkatÄ«ts: 2022. gada 10. aprÄ«lÄ«.
  2. ↑ Pasaules vēstures atlants. 1. daļa. 29. lpp. ISBN 9984-17-828-5.
  3. ↑ Gints Ročans. Tehnika. Jelgava : IzdevniecÄ«ba Avots, 2008. 17. lpp. ISBN 978-9984-800-45-5.

Ārējās saites


Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.