Halogēni

Halogēni (no grieķu: ἁλός (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži[1], ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi. Tie visi ir aktīvi nemetāli. Halogēni ir: fluors, hlors, broms un jods. Dažreiz pie halogēniem pieskaita arī astatu. Halogēni brīvā veidā veido divatomu molekulas. Brīvā veidā normālos apstākļos fluors un hlors ir gāzes, broms ir šķidrums un jods (un astats) ir cietas vielas. Palielinoties atommasai, to ķīmiskā aktivitāte samazinās (samazinās halīdu stabilitāte). Reaģējot ar ūdeņradi, halogēni var veidot halogēnūdeņražskābes (fluorūdeņražskābe, hlorūdeņražskābe, bromūdeņražskābe un jodūdeņražskābe). Palielinoties halogēnu atommasai, samazinās šo skābju stabilitāte. Halogēni var veidot arī skābekli saturošas skābes (izņemot fluoru). Halogēniem ir iespējamas daudzas oksidācijas pakāpes (salīdzinot ar citu grupu elementiem), tāpēc var veidoties daudz skābju. Šīs skābes vispārīgā gadījumā ir mazāk stabilas par attiecīgajām halogēnūdeņražskābēm un to stabilitāte, palielinoties halogēnu atommasai, lielākoties palielinās.
Divatomu halogēnu molekulas
| Halogēns | Molekula | Uzbūve | Modelis | Starpatomu attālums molekulā, pm (gāzveida stāvoklī) |
Starpatomu attālums molekulā, pm (cietvielas stāvoklī) |
Elektronegativitāte (pēc Polinga) | Iespējamās oksidēšanas pakāpes |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Fluors | F2 | 143 | 149 | 4,0 | –1 | ||
| Hlors | Cl2 | 199 | 198 | 3,0 | –1; +1; +3; +5; +7 | ||
| Broms | Br2 | 228 | 227 | 2,8 | –1; +1; +3; +5; +7 | ||
| Jods | I2 | 266 | 272 | 2,5 | –1; +1; +3; +5; +7 | ||
| Astats | At2 | 2,2 | –1; +1; +3; +5; +7 |
Palielinoties elementa atomskaitlim, samazinās tā reaģētspēja un pieaug tā viršanas temperatūra.
Reakcijas ar ūdeni
Fluors aktīvi reaģē ar ūdeni, veidojot skābekli (O2) un ūdeņraža fluorīdu (HF):[2]
- 2 F2(g) + 2 H2O(l) → O2(g) + 4 HF(šķ)
Hlora aptuvenā šķīdība kilogramā ūdens istabas temperatūrā (21 °C) ir 7.1 g.[3] Izšķīdināts hlors reaģē ar ūdeni, veidojot hlorūdeņražskābi (HCl) un hipohlorskābi, ko izmanto kā dezinfekcijas līdzekli vai balinātāju:
- Cl2(g) + H2O(l) → HCl(šķ) + HClO(šķ)
Broma šķīdība 100 gramos ūdens ir 3,41 grams[4], taču reaģē samērā lēni, veidojot bromūdeņražskābi (HBr) un hipobromskābi (HBrO):
- Br2(g) + H2O(l) → HBr(šķ) + HBrO(šķ)
Joda šķīdība ūdenī ir ļoti maza (0,03 g/100 gramos ūdens 20 °C temperatūrā) un tas ar to tieši nereaģē.[5]
Atsauces
- ↑ «Sāļraži». Tēzaurs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. februārī. Skatīts: 2012. gada 11 februārī.
- ↑ VIIA apakšgrupas elementu oksidētspēja (angliski). Chemguide.co.uk. Iegūts 2011-12-29.
- ↑ Hlora šķīdība ūdenī Arhivēts 2012. gada 23. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliski). Resistoflex.com. Iegūts 2011-12-29.
- ↑ Broma ķīmiskās īpašības (angliski). bromaid.org
- ↑ Iodine MSDS Arhivēts 2012. gada 1. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski). Hazard.com (1998-04-21). Iegūts 2011-12-29.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Halogēni.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.