PROFILPELAJAR.COM

Hadera

Hadera
pilsēta
חדרה
Ģerbonis: Hadera
Ģerbonis
Hadera (Izraēla)
Hadera
Hadera
Koordinātas: 32°27′N 34°55′E / 32.450°N 34.917°E / 32.450; 34.917Koordinātas: 32°27′N 34°55′E / 32.450°N 34.917°E / 32.450; 34.917
Valsts Karogs: Izraēla Izraēla
Apgabals Haifas apgabals
Platība
 • Kopējā 53,00 km2
Iedzīvotāji (2023. gadā)
 • kopā 106 765
 • blīvums 2 014,4/km²
Laika josla IST (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) IDT (UTC+3)
Mājaslapa hadera.muni.il
Hadera Vikikrātuvē

Hadera (ivritā: חדרה) ir pilsēta, kas atrodas Izraēlas Haifas apgabalā, Šaronas reģiona ziemeļos, aptuveni 45 kilometrus no lielpilsētām Telavivas un Haifas. Pilsēta izvietojusies 7 km garumā Izraēlas piekrastes līdzenumā. Pilsētas iedzīvotāju skaitā ir ievērojamas postpadomju un etiopiešu izcelsmes kopienas. 2023 gadā tās iedzīvotāju skaits bija 106,765.

Haderu 1891. gadā Osmaņu Impērijā kā lauksaimniecības koloniju nodibināja cionistu grupas Hovevei Zion locekļi no Lietuvas un Latvijas. Līdz 1948. gadam tā bija reģiona centrs ar 11 800 iedzīvotāju. 1952. gadā Hadera tika deklarēta par pilsētu ar jurisdikciju pār 5300 hektāru lielu platību.[1]

Vēsture

Osmaņu laikmets

Ebreju skola Haderā, 1931. gads
Hadera, 1940. gads

Haderu 1891. gada 24. janvārī, mūsdienu cionisma pirmsākumos, dibināja ebreju imigranti no Lietuvas un Latvijas uz zemes, ko iegādājās Jehošua Hankins, vietējo vidū pazīstams kā "Ielejas Pestītājs".[1] Zeme tika iegādāta no kristieša Selima al-Huri. Šis bija lielākais zemes pirkums Izraēlā, ko veica cionistu grupa, lai gan zeme bija zemas kvalitātes un pārsvarā purvaina. Vienīgie iedzīvotāji pirms iegādes bija dažas ģimenes, kas šai reģionā audzēja ūdens bifeļus un pārdeva papirusa niedres.[2] Ciematu nosauca par Hirbetu al-Hudeiru strauta Vādi al-Hudeiras vārdā,[3] kā saucās tuvējās Haderas upītes daļa. Iepriekš viss Haderas strauts bija pazīstams ar arābu vārdu Nahr Ahdar ('zaļā upe').[4][5]

Krustneši savulaik šo vietu sauca par Likteru. Jau no paša sākuma tika mēģināts jaunajai apmetnei izvēlēties ebrejiskāku nosaukumu.[6] Apmēram pusgadu pēc tās dibināšanas rabīns Jakovs Goldmans ziņoja par notikumu "Haderes mošavā, tas ir, Hacorā".[7] Pirmā pasaules kara laikā nosaukumam "Liktera" priekšroku deva britu armija.[8][9]

Deviņpadsmitā gadsimta beigās Haderas reģionu apdzīvoja trīs imigrantu grupas — čerkesi, bosnieši un Krievijas Impērijas ebreji. Šie daudznacionālie kolonisti pievienojās tam, kas, pēc vēsturnieka Roja Maroma vārdiem, līdz tam bija "reti apdzīvots piekrastes līdzenums, ko apdzīvoja arābu valodā runājoši augstienes zemnieki un turkmēņu, nūbiešu, ēģiptiešu un Arābijas pussalas izcelsmes klejotāji". Maroms tālāk norāda, ka 1871. gadā osmaņu varas iestādes pārbaudīja Hirbetu al-Hudeiru un konstatēja, ka tā ir "tukša no iedzīvotājiem un tajā trūkst pastāvīgo zemnieku, kuri būtu tiesīgi to iegādāties apmaiņā pret zemes reģistrācijas maksu". Selims al-Huri, kristiešu tirgotājs no Haifas, iegādājās Hirbetu al-Hudeiru kopā ar 3000 hektāriem zemes un drupu vidū izveidoja lauksaimniecības īpašumu. 1890. gadā al-Huri pārdeva al-Hudeiru Jehošua Hankinam (1864—1945).[10]

Barona Edmonda Džeimsa de Rotšilda topogrāfs Ichaks Goldhars apgalvoja, ka Hadera tika dibināta bijušās pilsētas, ko sauca Cēzarejas Gedera, kas minēta ebreju Mišnas papildinājumu krājumā "Tosefta" Shevi'it 7. nodaļā, vietā.[11] Bendžamins Mazārs deva priekšroku seno Gadoru, ko vēlāk sauca par Cēzarijas Gederu, izvietot Tel Ahḍarā ("zaļajā kalnā"), vēlāk pazīstamā kā Tel eš-Šeihziraka[12] un pašlaik kā Telgadora, piekrastē uz dienvidiem no Givatolgas.[13] Citi apgalvo, ka senā Gadera jāidentificē ar Ummkaisu Jordānijā vai ar al-Džudeiru ziemeļos no Jeruzalemes.

Pirmie ebreju kolonisti dzīvoja ēkā, kas pazīstama kā Hana, netālu no Haderas galvenās sinagogas. Iedzīvotāju skaits bija desmit ģimenes un četri apsargi. 1896. gadā barons Rotšilds samaksāja par "simtiem melnstrādnieku" no Ēģiptes, "lai izraktu platas un dziļas tranšejas", kas nepieciešamas purvu nosusināšanai. Viņi "mira lielā daudzumā".[14][15] Veci kapakmeņi vietējā kapsētā liecina, ka no 540 iedzīvotājiem 210 nomira no malārijas.[16] Tāpēc pilsētas logotipā tika ierakstīts Bībeles pants no psalmiem: "Kas sēj ar asarām, tas pļaus ar gavilēm." (Ps 126:5) Apsargi sargāja laukus, lai novērstu kaimiņu beduīnu iebrukumus.

Līdz divdesmitā gadsimta sākumam Hadera bija kļuvusi par reģionālo ekonomisko centru.[1] 1913. gadā apmetnē bija četrdesmit mājsaimniecības, kā arī lauki un vīna dārzi, kuru platība pārsniedza 3000 hektāru.[11]

Britu mandāts

1922. gadā Britu mandāta iestāžu veiktajā Palestīnas tautas skaitīšanā Haderā dzīvoja kopā 540 iedzīvotāju, no kuriem 450 bija ebreji.[17] Zemes strīdi šajā apgabalā tika atrisināti līdz 1930. gadiem, un iedzīvotāju skaits 1931. gadā bija pieaudzis līdz 2002 iedzīvotājiem. Bezmaksas izglītība pilsētā tika ieviesta 1937. gadā visās skolās, izņemot "Histadruta" skolu.[18]

Jiftaha brigādes 1. bataljona "D" rotas locekļi, kas izvietoti Givatolgā. 1948. gads
  • Hadera 1932 1:20,000
    Hadera 1932 1:20 000
  • Hadera 1945 1:250,000
    Hadera 1945 1:250 000

Izraēlas Valsts

Pēc 1948. gada kara, kurā abas puses veica etniskās tīrīšanas, Haderas ziemeļrietumu daļa (ieskaitot Nevehajimu) paplašinājās uz tās zemes rēķina, kas bija piederējusi arābu ciemam Arabai al-Fukarai.[19]

Haderas iedzīvotāju skaits jau 1948. gadā dramatiski palielinājās, jo valstī ieplūda imigranti. Lielākā daļa jaunpienācēju bija no Eiropas, lai gan pilsētā apmetās arī 40 jemeniešu ģimenes.[16] 1953. gadā Haderā tika atvērta Izraēlas pirmā papīrfabrika. Fabrika, ko finansēja investori no Izraēlas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Brazīlijas un Austrālijas, bija projektēta, lai apmierinātu visas Izraēlas papīra vajadzības.[20] Tika uzcelti jauni rajoni, tostarp Givatolga piekrastē un Beiteliezēra pilsētas austrumos. 1964. gadā Hadera tika oficiāli pasludināta par pilsētu.[1]

Deviņdesmitajos gados Haderā apmetās liels skaits postpadomju un etiopiešu imigrantu.[1] Hadera, ko tās iedzīvotāji uzskatīja par drošu vietu, otrās intifādas laikā tika satricināta ar vairākiem arābu terora aktiem. 2001. gada 28. oktobrī teroristam atklājot uguni uz gājējiem autobusa pieturā, četri civiliedzīvotāji gāja bojā. Sešu civiliedzīvotāju slaktiņš batmicvas (meiteņu pubertātes svētku) laikā notika 2002. gada sākumā.[21] Pašnāvnieks spridzinātājs uzspridzinājās felāfelu kioskā 2005. gada 26. oktobrī, nogalinot septiņus civiliedzīvotājus[22][23] un ievainojot 55.[24] Otrā Libānas kara laikā, 2006. gada 4. augustā, Haderu trāpīja trīs Hezbollah izšautas raķetes. Hadera atrodas 80 km uz dienvidiem no Libānas robežas un iezīmēja tālāko punktu Izraēlas teritorijā, ko tai reizē skāra Hezbollah apšaude.[25]

2000. gados pilsētas centrs tika atjaunots, tika uzbūvēts augsto tehnoloģiju biznesa parks un pasaulē lielākā atsāļošanas iekārta.[1][26] Pilsētas mazāk attīstītajā ziemeļaustrumu daļā sāka būvēt jaunas apkaimes, plāojot liela parka, iepirkšanās centru un viesnīcu izveidei.

Pludmale Haderā, 2017. gads

Pilsēta tiek uzskatīta par nākotnes tūristu galamērķi, pateicoties tās tuvumam Galilejai, pludmalēm un piekļuvei galvenajiem autoceļiem.[27]

Ģeogrāfija

Haderas pašvaldības ēka

Hadera atrodas Izraēlas Vidusjūras piekrastes līdzenumā, 45 kilometrus uz ziemeļiem no Telavivas.[28] Pilsētas jurisdikcija aptver 53 km², padarot to par ceturto lielāko pilsētu valstī. Haderas nomalē atrodas Nahalhadera (Haderas strauta) parks, eikaliptu mežs, kas klāj 1,3 km² un Hašaronas parks.[1]

Karstais ūdens, kas plūst no Haderas elektrostacijas, katru ziemu piesaista nelielo piekrastes haizivju barus. Zinātnieki pieņem, ka pievilcības iemesls ir ūdens, kas ir par desmit grādiem siltāks nekā pārējā jūrā.[29]

Demogrāfiskie dati

Saskaņā ar Izraēlas Centrālā statistikas biroja datiem, no pilsētas iedzīvotājiem 2013. gadā, kas bija 91 634, aptuveni 23 407 bija imigranti, daudzi no Etiopijas.[30]

Saskaņā ar Britu mandāta iestāžu 1922. gadā veikto tautas skaitīšanu Haderā dzīvoja 540 iedzīvotāju, tostarp 450 ebreji, 89 musulmaņi un 1 kristietis.[31] Hadera ir pastāvīgi augusi kopš 1948. gada, kad pilsētā dzīvoja 11 800 iedzīvotāju. 1955. gadā iedzīvotāju skaits gandrīz divkāršojās līdz 22 500. 1961. gadā tas pieauga līdz 25 600, 1972. gadā līdz 32 200 un 1983. gadā līdz 38 700.[30]

2003. gadā etniskais sastāvs bija 93,2 % ebreju, 0,8 % arābu un 6,0 % citu tautību pārstāvju. 2019. gadā kopējais iedzīvotāju skaits bija 97 334, no kuriem 91,8 % bija ebreji un 0,9 % bija arābi.

Technoda — zinātnes un tehnoloģiju centrs

Transports

Hadera atrodas pie divām galvenajām Izraēlas dzelzceļa līnijām: Piekrastes līniju un mūsdienās tikai kravu pārvadājumiem paredzēto Austrumu līniju. Pilsētas dzelzceļa stacija atrodas pilsētas rietumos un atrodas uz Telavivas piepilsētas līnijas, kas kursē starp Binjamīnu un Aškelonu. Haderas pilsētas centrs atrodas netālu no divām galvenajām Izraēlas ziemeļu-dienvidu automaģistrālēm: 2. šosejas, kas savieno Telavivu ar Haifu, un tai paralēlās 4. šosejas līdz valsts ziemeļu robežai.[1] Tas padarīja Haderu par svarīgu mezglu visam piekrastes autobusu transportam pēc 1948. gada.

Ekonomika

Orota Rabina spēkstacija

Papīrfabrika Hadera Paper, kas dibināts 1953. gadā, joprojām ir viens no lielākajiem darba devējiem pilsētā. Pasaulē lielākā šāda veida atsāļošanas iekārta tika atklāta 2009. gada decembrī.[1][32] Haderā atrodas Orota Rabina spēkstacija, Izraēlas lielākā elektrostacija.[33]

Veselības aprūpe

Hillela Jafes medicīnas centrs

Haderu apkalpo Hillela Jafes medicīnas centrs .

Apkaimes

Givatolga

Haderas apkaimēs ietilpst Givatolga,[34] Beiteliezēra, Kfarbrandeisa, Haocara, Hefciba, Nevehaima, Nisana, Efraima, Bilu, Klarina, Nahaliēla, Šimšona, Šlomo, Peera, Bjalika, Beitara un Parka.

  • Beiteliezēra — nosaukta Eliezēra Kaplana vārdā, šis rajons atrodas pilsētas austrumu daļā. Rajons tika izveidots 1950. gados. Lielākajai daļai māju šajā rajonā bija nelielas saimniecības, un iedzīvotāji galvenokārt bija imigranti no Rumānijas, Marokas un Jemenas.
  • Nevehaima — nosaukta Haima Arlozorova vārdā, šis rajons atrodas pilsētas ziemeļos un tika dibināts 1935. gadā kā kooperatīva apvienība. Lielākajai daļai māju šajā rajonā bija nelielas saimniecības. Rajona centrs bija joprojām esošs ūdenstornis.
  • Givatolga — nosaukta Olgas Hankinas, cionistu aktīvista Jehošua Hankina sievas, vārdā. Tā tika dibināta 1949. gadā ap Hankina uzcelto māju, kas pazīstama kā Olgas Hankinas māja.
  • Nahaliēla — rajons pilsētas centra ziemeļaustrumu pusē. To 1912. gadā kā atsevišķu apmetni dibināja imigranti no Jemenas un Adenas, un vēlāk to pievienoja pilsētai.
  • Einhajama — jauns rajons, kas tika izveidots 2000. gadu sākumā pilsētas dienvidrietumos, uz dienvidiem no Givatolgas un uz ziemeļiem no Gadoras dabas rezervāta.
  • Givatbilu ir apkaime, kurā galvenokārt dzīvo imigranti no Jemenas, kuri ieradās pēc valsts nodibināšanas operācijas "Burvju paklājs" ietvaros.
  • Hefciba — neliela ziemeļu apkaime, kas izveidota 1946. gadā. Sākotnēji to 1939. gadā ieplānoja Palestīnas Zemes attīstības uzņēmums.[35] Apkaimē galvenokārt dzīvo imigranti no Jemenas.
  • Haocara — šo zemi 20. gadsimta sākumā iegādājās Ebreju Kolonizācijas trests, un apkārtnes nosaukums ir atvasināts no šī tresta nosaukuma ebreju valodā. Apkārtnes centrā atrodas Jehošuas parks, ko nosauca pēc Jehošuas Hankina, kurš iegādājās zemes trestam.
  • Kfarbrandeisa — tika dibināta kā lauku ciemats 1927. gadā un nosaukts Luija Brandeisa vārdā. Tā tika iekļauta Haderā 1951. gadā. Ciemats daudzus gadus saglabāja neatkarību ūdensapgādes jautājumos, bet tagad ir pilnīga pilsētas sastāvdaļa.
Nevehaima 1941. gadā

Sports

Haderā pašlaik spēlē trīs futbola klubi: "Hapoel Hadera", "Beitar Hadera" (spēlē Gimel Šomron līgā) un sieviešu futbola klubs "Maccabi Kishronot Hadera".

Pilsēta ir pārstāvēta arī Izraēlas pludmales futbola līgā.

Basketbolā "Maccabi Hadera" sieviešu un vīriešu basketbola komandas spēlē zemās līgās.

Ievērojami cilvēki

Sarita Hadada
Baruhs Šmailovs
  • Šimons Baadani (1928—2023), sefardu rabīns, "Šas" partijas bijušais vadītājs
  • Avšaloms Feinbergs (1889—1917), Anglijas spiegs
  • Orna Grumberga (dzimusi 1952. gadā), datorzinātniece
  • Sarita Hadada (dzimusi 1978. gadā), dziedātāja, Izraēlas Eirovīzijas dziesmu konkursa 2002. gada dalībniece
  • Moše Kahlons (dzimis 1960), politiķis
  • Baruhs Šmailovs (dzimis 1994. gadā), olimpiskais džudists

Lielākie teroristu uzbrukumi

  • 1994. gada uzbrukums autoostā — pašnāvnieka uzspridzināšanās autoostā, 4 bojāgājušie un 30 ievainoti.
  • 2002. gada uzbrukums — apšaušana, 6 nogalinātie un 33 ievainoti.
  • 2005. gada Haderas tirgus sprādziens — pašnāvnieka uzspridzināšanās tirgū, 5 bojāgājušie un 55 ievainoti.
  • 2022. gada apšaušana — 2 bojāgājušie un 12 ievainoti, kad musulmaņu teroristi atklāja uguni autobusa pieturā.
  • 2024. gada saduršanas uzbrukums — masveida saduršanas rezultātā gāja bojā viens cilvēks, pieci tika nogādāti kritiskā stāvoklī, bet divi smagi cieta.

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «New Urbanism, Israeli Style». Haaretz. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-11. Skatīts: 2008-11-28.
  2. ↑ Aryeh L. Avneri. The Claim of Dispossession: Jewish Land-Settlement and the Arabs, 1878-1948. Transaction Publishers, 1984. 93. lpp. ISBN 978-0-87855-964-0.
  3. ↑ Palestine Exploration Fund. The Survey of Western Palestine: A General Index to 1. The Memoirs, Vols. I.-III.; 2. The Special Papers; 3. The Jerusalem Volume; 4. The Flora and Fauna of Palestine; 5. The Geological Survey; and to The Arabic and English Name Lists. Committee of the Palestine Exploration Fund, 1838.
  4. ↑ Trelawney William Saunders, Palestine Exploration Fund. An introduction to the survey of western Palestine : its waterways, plains, & highlands. London : Richard Bentley & son, 1881.
  5. ↑ Marom, Roy (2021-06-09). "The Abu Hameds of Mulabbis: an oral history of a Palestinian village depopulated in the Late Ottoman period". British Journal of Middle Eastern Studies 50: 87–106. doi:10.1080/13530194.2021.1934817. ISSN 1353-0194.
  6. ↑ Irit Zaharoni. Israel, Roots & Routes: A Nation Living in Its Landscape. Ministry of Defense (Israel), 1990. 288. lpp.
  7. ↑ Ya'akov Goldman (1891) [Tammuz 5651 (July-Aug)]. "שאר ישוב". In Ze'ev Yavetz (ed.). מירושלם [Mirushalayim]. Vol. 1. Warsaw: Schuldberg Brothers. p. 13). לנחלת חדֶרי (היא חצור) כבר נעשתה "מֻצְדַקְיָה"
  8. ↑ https://rosetta.nli.org.il/delivery/DeliveryManagerServlet?dps_func=stream&dps_pid=FL51180271 Through Palestine with the 20th Machine Gun Squadron. London. 1920. p. 113. ...the Brigade, winding its way through the groves, came out into the pretty little Village of Liktera (a Jewish settlement called by them Hudeira)...
  9. ↑ Trelawney Saunders. An Introduction to the Survey of Western Palestine: its Waterways, Plains, & Highlands. London : Richard Bentley and Son, 1881. 24, 32-33. lpp.
  10. ↑ Marom, Roy (2024-03-03). "Hadera: transnational migrations from Eastern Europe to Ottoman Palestine and the glocal origins of the Zionist-Arab conflict" (en). Middle Eastern Studies 60 (2): 250–270. doi:10.1080/00263206.2023.2183499. ISSN 0026-3206.
  11. ↑ 11,0 11,1 Yitzhak Goldhar. אדמת קדש. Frankfurt am Main : Jiddisch Literarische Gesellschaft, 1913. 83–84. lpp. כמעט באמצע המרחק שבין עין טב ולבין קיסרין במרחק 2½ קילומיטר למערבה של החורבה הנקראת תל דרור היא עיר דאר שבחלק מנשה (ב) נוסדה (בשנת התרנ"א) מושבה של יהודים שקראו לה חֶידֶירֶה ואולם גדרה שמה לראשונה כי המושבה הזאת נבנתה במקום אשר לפנים היתה עיר גדרה של קיסרין הנזכרת בתוספתא שביעית פ"ז: ושאר כל ארצות אוכלין עד שיכלו מבית אל ומגדרה של קיסרין. [...] בגדרה של קיסרין יושבים כעת ארבעים בעלי בתים ולהם שדות וכרמים ובתים טובים. כל שטח אדמתם עולה בערך שלשים אלף דולאם.
  12. ↑ «Israel Antiquities Authority». survey.iaa.org.il. Skatīts: 2026-01-28.
  13. ↑ B. Maisler (1934). "Der Distrikt Śrq in den Samarischen Ostraka". The Journal of the Palestine Oriental Society: 96—100.
  14. ↑ Martin Gilbert. Israel : a history. New York : Morrow, 1998. ISBN 978-0-688-12362-8.
  15. ↑ Barbour, Nevill Nisi Dominus — A Survey of the Palestine Controversy. First published 1946. The Institute for Palestine Studies, Beirut 1969. Reprint series No. 3. p.115
  16. ↑ 16,0 16,1 Winter, Dave. Israel Handbook. Footprint Travel Guides, 1999. 532. lpp. ISBN 978-1-900949-48-4.
  17. ↑ https://archive.org/details/PalestineCensus1922 Barron, J.B., ed. (1923). Palestine: Report and General Abstracts of the Census of 1922. Government of Palestine. p. 33.
  18. ↑ Zeev Sternhell. The Founding Myths of Israel: Nationalism, Socialism, and the Making of the Jewish State. Princeton University Press, 2009-10-07. ISBN 978-1-4008-2236-2.
  19. ↑ Walid Khalidi. All that Remains: The Palestinian Villages Occupied and Depopulated by Israel in 1948. Institute for Palestine Studies, 1992. ISBN 978-0-88728-224-9.
  20. ↑ «FIRST PAPER MILL OPENED IN ISRAEL; Plant at Hadera Is Expected to Help Nation Cut Currency Gap $1,000,000 a Year (Published 1953)» (angļu). 1953-12-18. Skatīts: 2026-01-28.
  21. ↑ «Bat mitzvah massacre in Israel leaves seven dead». The Independent (angļu). 2002-01-18. Skatīts: 2026-01-28.
  22. ↑ «Larissa Grishchenko». GxMSDev.
  23. ↑ Raanan Ben-Zur. «Woman injured in Hadera terror attack dies 4 years later». ynet, 2009. gada 17. septembris.
  24. ↑ «Suicide bomber rocks Hadera market». Haaretz.com. 2005. gada 27. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2026. gada 28. janvārī.
  25. ↑ «For first time: Hizbullah targets Hadera area». Ynetnews (angļu). 2006-08-04. Skatīts: 2026-01-28.
  26. ↑ https://www.reuters.com/article/us-israel-desalination-idUSTRE64F1O820100516/ Rabinovitch, Ari (16 May 2010). "Israel opens largest desalination plant of its kind". Reuters. Retrieved 2013-03-26.
  27. ↑ David Lev. «No Longer a Backwater, Hadera Plans Big Push». Israel National News (angļu). Skatīts: 2026-01-28.
  28. ↑ «Telfed takes on next target: Hadera - Haaretz - Israel News». www.haaretz.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-05-04. Skatīts: 2026-01-28.
  29. ↑ The Washington Times https://www.washingtontimes.com. «Sharks drawn to warm waters by Israeli coastal power plant». The Washington Times (en-US). Skatīts: 2026-01-28.
  30. ↑ 30,0 30,1 «Population and Density per Km² in Localities Numbering Above 5,000 Residents». 55th Statistical Yearbook. Israel Central Bureau of Statistics. Skatīts: 2008-03-15.
  31. ↑ «Palestine Census ( 1922)».
  32. ↑ Rinat, Zafrir (2008-04-02). "Where will the water go? — Haaretz Daily Newspaper | Israel News". Haaretz.com.
  33. ↑ «The Jerusalem Post - All News from the Middle East, Israel, and the Jewish World». fr.jpost.com. Skatīts: 2026-01-28.
  34. ↑ «Women on the Map - Olga Hankin». www.women.org.il. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-04-25. Skatīts: 2026-01-28.
  35. ↑ The Survey of Western Palestine: A General Index 1. London : Committee of the Palestine Exploration Fund. 1838. 155. lpp.

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.