PROFILPELAJAR.COM

Groteska

Groteska ir tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kurā apvienojas pretējais un asi kontrastējošais. Skaistais tiek apvienots ar atbaidošo, traģiskais ar komisko utt.[1]

Vēsture

Jacques Androuet Du Cerceau, "Grotesque Panel" (1550)
Kventina Matsīsa glezna "Neglītā hercogiene" (1513)

Sākotnēji vārds "groteska" apzīmēja sienu gleznojumus, kas 16. gadsimtā atrasti uz sienām imperatora Nerona "Domus Aurea" (no latīņu: Domus Aurea — 'Zelta nams') kompleksa drupās.[2] Gleznojumus tolaik sauca par "le Grotte" (no itāļu: le grotte — 'ala').[3] Sienas rotā zīmējumi, kuros savijas pretstati – dzīvais un nedzīvais, cilvēciskais un necilvēciskais, kā arī tajos attēloti augi, dzīvnieki, cilvēki un arhitektūra.[1] Vēlāk jēdziena nozīme paplašinājās, apzīmējot arī jebkādu dīvainu lietu vai izdarību.[3]

Literatūrā jēdziens pirmo reizi parādījās 1600. gados un nostiprināja termina saistību ar fizisko ķermeni.[4] Izteikti piemēri no šī laika ir franču rakstnieka Fransuā Rablē romāns “Gargantija un Pantagriels” un spāņu rakstnieka Migela de Servantesa romāns “Dons Kihots”.[1] 19. gadsimtā groteska kļuva izplatīta romantismā.[1] Piemērs no šī laika ir Mērijas Šellijas romāns "Frankenšteina briesmonis". 20. gadsimtā tā ieņēma nozīmīgu vietu šausmu literatūrā un zinātniskās fantastikas literatūrā.[1]

Iezīmes

Māksla

Groteska pārkāpj un apstrīd visu, kas tiek uzskatīts par normālu, ierobežotu un stabilu.[5] Tai ir raksturīga koncentrēšanās uz metamorfozēm, ekstravaganci un rotaļīgumu.[2] Mākslinieki savij mežonīgas cilvēku, eņģeļu, dzīvnieku un mitoloģisko tēlu kombinācijas ar izsmalcinātām ģeometriskām formām un sarežģītiem līniju zīmējumiem.[6]

Tēlniecība

Jēdziens attiecināms arī uz akmens būtņu statujām, kas rotā katedrāles visā Eiropā.[6] Šīs būtnes, kas veidotas kā dīvainas cilvēku vai dzīvnieku figūras, tiek sauktas arī par himērām.[6] Cilvēki akmens statujas mēdz jaukt ar gargulām, taču šis termins attiecas tikai uz skulpturāliem veidojumiem ar lietus ūdens noteces funkciju.[6] Lai gan dzīvnieku galvām dažkārt ir heraldiska vai simboliska nozīme, groteski ornamenti kopumā ir tikai dekoratīvi.[7]

Literatūra

Literatūrā groteskai ir raksturīga satīra, komisms un pārmērīgi pārspīlējumi.[1] Autori darbos mēdz veidot murgainu vai sirreālu atmosfēru, kā arī aprakstīt ķermenisku pārveidošanos.[4] Ar grotesku iespējams arī apšaubīt vispārpieņemtas patiesības un skart tabu tēmas.[1]

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Ieva Fībiga. «Groteska, trops», 16.11.2025. Skatīts: 16.11.2025.
  2. ↑ 2,0 2,1 Laura Tradii. «The Grotesque: Mischief and Wonder in Renaissance Art». Dilettante Army (angļu), 2017-10-31. Skatīts: 2025-11-16.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Grotesque - Etymology, Origin & Meaning». etymonline (angļu). Skatīts: 2025-11-16.
  4. ↑ 4,0 4,1 Grinning Gremlin. «The Grotesque: A Brief Overview of the Literary Term». Owlcation (angļu). Skatīts: 2025-11-16.
  5. ↑ Graulund, Rune (2019-10-30). "Grotesque". Oxford Research Encyclopedia of Literature (Oxford University Press). doi:10.1093/acrefore/9780190201098.013.1067. ISBN 978-0-19-020109-8.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Richard Sheposh. «Grotesque (arts) | Research Starters | EBSCO Research». EBSCO (angļu). Skatīts: 2025-11-16.
  7. ↑ «Grotesque | Fantasy, Imagery & Mythology | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2025-11-16.

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.