Griniča
Londonas boro
Greenwich
Karalienes māja, Karaliskā Jūrniecības koledža un Canary Wharf fonā; Vuličas tirgus laukums; Karaliskā Griničas observatorija
Ģerbonis
Griniča Lielajā Londonā
Griniča Rādīt kartē "Anglija" Griniča Rādīt kartē "Lielā Londona" Griniča Rādīt kartē "Apvienotā Karaliste"
Koordinātas: 51°29′17″N 0°03′47″E / 51.48806°N 0.06306°E / 51.48806; 0.06306Koordinātas: 51°29′17″N 0°03′47″E / 51.48806°N 0.06306°E / 51.48806; 0.06306
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Londona
Ceremoniālā grāfiste	Lielā Londona
Dibināts	1965
Administratīvais centrs	Vuliča
Platība
• Kopējā	47,35 km2
Iedzīvotāji (2022)[1]
• kopā	291 080
• blīvums	6 147,4/km²
Pasta kodi	SE, DA, BR
ISO 3166 kods	GB-GRE
Mājaslapa	www.royalgreenwich.gov.uk
Griniča Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "information_title1"Nezināma vērtība "information_name1"

Griničas Karaliskais boro (angļu: Royal Borough of Greenwich) ir Londonas rajons, kas atrodas dienvidaustrumos no tās centra Temzas dienvidu krastā. Visvairāk Griniča ir pazīstama ar savu jūrniecības vēsturi, kā arī ar nulles meridiānu un laika joslu, kam dots tās vārds. Tā arī ir saistīta ar karalisko ģimeni, kurai 15. un 16. gadsimtā te bija rezidence.

Administratīvi līdz 19. gadsimta otrajai pusei tagadējā Griničas teritorija ietilpa Kentas grāfistē. 1889. gadā tā tika iekļauta Londonas grāfistes teritorijā. 1900. gadā izveidoja patstāvīgus Griničas un Vuličas metropoles boro. Tagadējās robežās Griničas boro izveidots 1965. gadā, apvienojot Griničas un Vuličas metropoles boro, izņemot Vuličas ziemeļu daļu Temzas ziemeļu krastā. 2012. gadā par godu karalines Elizabetes II valdīšanas dimanta jubilejai Griničas boro tika piešķirts goda karaliskā boro statuss, atzīstot Griničas vēsturiskās saites ar karalisko ģimeni, galvenā meridiāna mājvietas un UNESCO Pasaules mantojuma vietas statusu.

Vārds Griniča cēlies no sakšu Grenewic vai Grenevic un burtiski nozīmē "zaļais ciemats". Griniča bijusi apdzīvota jau bronzas laikmetā, par ko liecina izrakumos atrastas monētas. Griničas dienvidu daļā pāri Blekhītai gāja romiešu ceļš no Londonas (Londinium) uz Duvru (Portus Dubris). 11. gadsimta sākumā Griničas muiža pārgāja kroņa īpašumā, uzsākot Griničas karalisko vēsturi.

Karaliskā pils Palace of Placentia tika uzcelta 15. gadsimtā un tā bija daudzu Tjudoru dzimtas pārstāvju dzimšanas vieta, tostarp tur dzimis Henrijs VIII un Elizabete I. Anglijas revolūcijas laikā pils bija atstāta novārtā, tā tika izmantota kā cepumu rūpnīca un karagūstekņu nometne, tāpēc 17. gadsimta beigās tā tika pārbūvēta par Karalisko Jūrniecības hospitāli. 1873. gadā šajās ēkās tika izvietota Karaliskā Jūrniecības koledža.

Pilsētiņa kļuva par populāru apmešanās vietu jau 17. gadsimtā. Tās centrā dominē Džordža un Viktorijas laikmeta arhitektūra. Pateicoties Nacionālā Jūrniecības muzeja atvēršanai un vēsturisko kuģu novietošanai Temzas krastā, Griniča kļuva par jūrniecības vēstures centru.

1997. gadā Griničas piekrastes daļa iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā.

Saskaņā ar 2021. gada datiem, 56% iedzīvotāju ir baltie, 21% — melnie, 13% — aziāti un 6% — jaukti.

Griničas boro dalās 17 administratīvajos rajonos (ward):

• Karaliskā Griničas observatorija, caur kuru iet nulles jeb Griničas meridiāns. To 1675. gadā dibināja Čārlzs II, lai pilnveidotu navigācijas un kartogrāfijas metodes. Londonas gaisa piesārņojuma dēļ 1947. gadā tika pieņemts lēmums pārcelt observatoriju 70 km uz dienvidaustrumiem no Griničas. Pašlaik observatorijas telpās izvietots astronomijas un navigācijas rīku muzejs.
• Nacionālais Jūrniecības muzejs atrodas karaliskās pils Palace of Placentia vietā. Karaliskā Jūrniecības Koledža tur darbojās līdz 1998. gadam, kad ēkas tika nodotas Griničas Fondam. Ēkas vēsturiskās telpas ir atvērtas publikai un tajās atrodas muzejs, bet pārējā teritorija ir Griničas Universitātes un Trīsvienības Mūzikas koledžas lietošanā.
• Griničas parks izveidots kādreizējās karaliskās pils medību teritorijā jau 17. gadsimtā. Tā teritorija ir 0,7 km². Parka teritorijā atrodas observatorija un no tā pāri Temzai vērojama pilsētas panorāma.
• Kliperis Cutty Sark ir 1869. gadā būvēts kuģis, kas stāv sausā dokā Griničā. Tas bija pēdējais tirdzniecībai būvētais kliperis un ir vienīgais šī laika kliperis, kas saglabājies oriģinālā veidā. Tas stipri cieta no ugunsgrēka 2007. gadā un mazāka ugunsgrēka 2014. gadā, taču tika restaurēts.
• Griničas kājāmgājēju tunelis, kas tika atklāts 1902. gadā, lai atvieglotu doku strādniekiem ceļu pāri upei. Tas savieno Griniču ar Ailofdogu (Isle of Dogs) Temzas ziemeļu krastā. Tuneļa ieeja abos galos ir apaļveida būve ar stiklotu jumtu.

• Griničas meridiāns
• Griničas laiks

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Griniča.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Greenwich Borough Council (angliski)
• Greenwich World Heritage Site — official website (angliski)

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē Kultūra Aironbridžas aiza Angļu Leikdistrikts Blenavonas kalnrūpnieciskā ainava Blenemas pils Daremas pils un katedrāle Dērventas ielejas fabrikas Eiropas lielās kūrortpilsētas (Bāta) Edinburgas Vecā un Jaunā pilsēta (Edinburgas pils) Fortas tilts Gorama alu komplekss (Beneta ala, Gorama ala, Hajina sala, Vangarda ala) Jūras Griniča Karaļa Edvarda pilis un aizsardzības mūri Guinezā Kenterberijas katedrāle, Svētā Augustīna abatija un Svētā Mārtiņa baznīca Kjū karaliskais botāniskais dārzs Kornvolas un Rietumdevonšīras kalnrūpniecības ainava Ņūlanarka Orkneju salu neolītiskie pieminekļi Pontkisilltes akvedukts un kanāls Romiešu pierobežas nocietinājumi (Adriāna valnis, Antonija valnis) Sentdžordžas vēsturiskā pilsēta un nocietinājumi Solteira Stadlijas Karaliskais parks un Fauntinsas abatijas drupas Stonhendža, Eivberija un apkārtējie pieminekļi Londonas Tauers Vestminsteras pils, abatija un Svētās Margaritas baznīca (Bigbens) Daba Dorsetšīras un Austrumdevonšīras krasts Gofa sala un Ineksesibla Hendersona sala Milža dambis un dambja krasts Jaukti Sentkilda Bijušās Liverpūle — Jūras tirdzniecības pilsēta