Fikusi
| Fikusi Ficus (Tourn. ex L.) | |
|---|---|
|
Sikomore (Ficus sycomorus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Rožu rinda (Rosales) |
| Dzimta | Zīdkoku dzimta (Moraceae) |
| Ģints | Fikusi (Ficus) |
|
| |
Fikusi (Ficus) ir ģints zīdkoku dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 850 koku, krūmu u.c. augu sugu.[1] Dabā fikusi ir sastopami tropu joslā ar dažiem izņēmumiem, kas aug arī mērenajā joslā. Lielākā daļa fikusu sugu ražo ēdamas vīģes, kas ir ļoti svarīgs ēdiena avots lokālai faunai. Lietošanai uzturā cilvēkiem visbiežāk un jau kopš antīkās vēstures tiek audzēts vīģeskoks. Tropos fikusiem arī ir liela kulturāla nozīme — gan kā reliģiskam simbolam, gan praktisku iemeslu dēļ.
Fikusu ģints ir morfoloģiski un funkcionāli daudzveidīga ģints, kuras sugas nosedz plašu ekoloģisko nišu klāstu; lielākā daļa augu ir mūžzaļi, bet dažas lapkoku sugas ir endēmiskas un sastopamas tikai ārpus tropu joslas un augstienēs.[2] Fikusu sugām ir raksturīga unikāla ziedkopu uzbūve un ļoti konkrēta apputeksnēšanās metode, izmantojot Agaonidae dzimtas lapsenes.[1]
Fikusu sugas var būt grūti atšķirt, bet fikusu ģints kā tāda ir viegli atpazīstama — daudzām sugām ir gaisa saknes un augļi ir vīģes.
Sugas
Ģintī ir klasificētas sugas (nepilns saraksts):[3]
- Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica)
- Vīģeskoks (Ficus carica)
- Ficus aspera G.Forst.
- Ficus assamica Miq.
- Ficus auriculata Lour.
- Ficus dammaropsis Diels
- Ficus deltoidea Jack
- Ficus erecta Thunb.
- Ficus fraseri Miq.
- Ficus fulva Reinw. ex Blume
- Ficus ingens Miq.
- Ficus mutabilis Bureau
- Ficus nervosa Heyne ex Roth
- Ficus nymphaeifolia Mill.
- Ficus pulchella Schott
- Ficus pumila L.
- Ficus religiosa L.
- Ficus sansibarica Warb.
- Ficus sycomorus L.
- Ficus triradiata Corner
- Ficus watkinsiana F.M.Bailey
Galerija
-
Ficus aspera augļi
-
Ficus dammaropsis
-
Ficus ingens
-
Ficus nervosa
-
Ficus pumila auglis
-
Ficus pseudopalma
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 Sunset Western Garden Book. 1995. ISBN 978-0-37603-851-7.
- ↑ Abraham H. Halevy. Handbook of Flowering. CRC Press, 1989-08-31. ISBN 978-0-8493-3916-5.
- ↑ «Ficus Tourn. ex L. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2024-10-22.
| Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.