PROFILPELAJAR.COM

Elfidijas

Elfidijas
Elphidium Montfort, 1808
Elfidija Elphidium macellum
Klasifikācija
ValstsRhizaria
TipsForaminīferas (Foraminifera)
KlaseGlobothalamea
KārtaRotaliīdas (Rotaliida)
VirsdzimtaRotalioidejas (Rotalioidea)
DzimtaElfidiīdas (Elphidiidae)
ApakšdzimtaElfidiīnas (Elphidiinae)
ĢintsElfidijas (Elphidium)
Elfidijas Vikikrātuvē

Elfidijas (Elphidium) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1808. gadā izveidoja franču naturālists Pjērs Denī de Monfors. Ģeohronoloģiski elfidijas ir zināmas no Ipras laikmeta (agrais eocēns) līdz mūsdienām. Ģints tipiskā suga ir Nautilus macellus var. beta Fichtel & Moll, 1798, kas tagad ir pārdēvēta par Elphidium macellum (Fichtel & Moll, 1798).

Apraksts

Čaula ir planispirāla, bilaterāli simetriska, involūta. To veido daudzskaitlīgas kameras ar daudziem retrālajiem izaugumiem jeb iekšējo kameru izciļņiem gar septas robežu, kas noslēdzas pēdējā kamerā iepretī septas virsmai, bet ir caurausti ar sīkām porām, kas bija izveidojušās septu rezorbcijas rezultātā agrīnajās kamerās retrālā izauguma pamatnē. Rezultātā kameras savā starpā savienotas caur daudzajām porām septās. Septas sekundāri dubultojas, kad septas atloks veidojas iepretī atveres virsmai pēdējās kameras veidošanās procesā. Rezultātā čaulas centrā un pie pamatnes septa paliek vienslāņaina, bet pie ārājām malām dubultojas, kur tā apskauj kanālu sistēmu ar būtisku ārējās sieniņas sabiezinājumu. Kanālu sistēma ir sarežģīta. Spirāliskais kanāls iet pa umbilikālās kameras malām, un savienojas ar vertikālajiem umbilikālajiem kanāliem caur umbilikālajiem savienojumiem, kā arī no tā atiet zemšuvju septu kanāls pie katras septas starpseptu telpā starp septu virsmām, un ar atejošo kanalu palīdzību savienojas ar virsmu. Čaulas sieniņa veidota no kalcīta ar radiālu struktūru, un tā ir smalki perforēta. Virsmas ornamentējumu veido vagas vai valnīši, kas ir paralēli perifērijai un parasti sakrīt ar iekšējiem retrālajiem izaugumiem, vai arī virsma var būt gluda vai sīki pumpaina. Atveri veido poru rinda pie septas pamatnes.[1]

Sistemātika

Elfidiju ģintī ir ap 210 recento sugu, bet ar izmirušajām kopā ir virs 460 sugām. Dažas no tām ir šādas[2]:

u.c.

(†) - izmirušu organismu grupa.

Atsauces

  1. ↑ LABORATORY MANUAL FOR MICROPALEONTOLOGY AND VERTEBRATE PALEONTOLOGY (GLC 508), BY PROF. AJOY KUMAR BHAUMIK ASSOCIATE PROFESSOR MICROPALEONTOLOGY LABORATORY DEPARTMENT OF APPLIED GEOLOGY IIT(ISM) DHANBAD, JHARKHAND 826004
  2. ↑ World Foraminifera Database

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.