Eksperiments (no latīņu: experimentum — 'mēģinājums') ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām. Ar eksperimenta palīdzību pārbauda hipotēzes patiesumu vai nepatiesumu. Eksperiments ir empīriskās pieejas zināšanām stūrakmens. Eksperimenta priekšrocība pār citām pētniecības metodēm ir tā precizitāte — uzmanīgi kontrolējot notiekošo, pētnieks veic kādu noteiktu darbību un izmēra šīs darbības rezultātu. Eksperimentam ir jābūt atkārtojamam. Tas nozīmē, ka jebkuram citam pētniekam tādos pašos apstākļos būtu jāiegūst tāds pats vai ļoti līdzīgs rezultāts.

Atkarībā no zinātņu nozares, var atšķirties arī eksperimentālās metodes. Sociālajās zinātnēs eksperimentā (tātad — eksperimentējot ar cilvēkiem) parasti tiek veidotas vismaz divas eksperimentālās grupas — eksperimentālā un kontrolgrupa. Tas ir nepieciešams, jo vienmēr pastāv dažādi blakusapstākļi, kurus nav iespējams neitralizēt un kas ietekmē rezultātu. Gan kontrolgrupa, gan eksperimentālā grupa tiek veidotas pēc iespējas līdzīgākas. Vienīgā atšķirība starp grupām ideālajā gadījumā ir tā, ka eksperimentālajā grupā pētnieks iedarbojas uz grupu (t.i. veic noteiktu darbību vai darbību kopu saskaņā ar eksperimenta plānu), bet kontrolgrupā — nedara neko vai arī dara kaut ko "nekaitīgu".

Piemēram, lai noskaidrotu, kādas sekas bērniem rada agresijas skatīšanās televīzijā, var sarīkot eksperimentu, kur bērni eksperimentālajā grupā skatās agresīvu filmu, bet kontrolgrupā jautru multiplikācijas filmu vai dabas skatus. Pēc filmas noskatīšanās novēro bērnu uzvedību — cik daudz tajā parādās agresija. Ja bērni, kuri ir skatījušies agresīvo filmu, uzvedas agresīvāk par bērniem, kuri ir skatījušies citu pārraidi, var secināt, ka agresīvu pārraižu skatīšanās televīzijā padara bērnus agresīvākus.

Pētījumos medicīnā un dažkārt arī psiholoģijā blakus eksperimentālajām un kontrolgrupām izmanto tā sauktās placebo grupas. Piemēram, pētījuma dalībnieki eksperimentālajā grupā saņem kādu ārstniecisku terapiju (piemēram, zāles), pētījuma dalībnieki kontrolgrupā nesaņem nekādu ārstniecisko terapiju, bet pētījuma dalībnieki placebo grupā saņem ārstnieciskajai terapijai līdzīgu iedarbību, par kuru ir zināms, ka tai nav nekāda efekta (piemēram, cukura tabletes). Šādas grupas veido, jo diezgan bieži ir konstatēts, ka cilvēki, kas tic ārstniecības efektivitātei, neatkarīgi no tās patiesās iedarbības, ar pašiedvesmas palīdzību patiešām izveseļojas ātrāk.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eksperiments.

• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)

Šis ar zinātni saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l