Edinburga

Edinburga
Edinburga;
	pilsēta
Edinburgh; Dun Èideann
; Karogs	; Ģerbonis
	Edinburga Edinburga
	Koordinātas: 55°57′00″N 3°11′56″W / 55.95000°N 3.19889°WKoordinātas: 55°57′00″N 3°11′56″W / 55.95000°N 3.19889°W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Valsts daļa	Skotija
Administrācija
• Lords-mērs	Donalds Vilsons
Platība
• pilsēta	259 km2
Iedzīvotāji (2016)
• pilsēta	488 050
• blīvums	1 622/km²
• urbānā teritorija	495 360
Pasta indeksi	EH
Tālruņu kods	0131
Mājaslapa	www.edinburgh.gov.uk
	Edinburga Vikikrātuvē

Edinburga (angļu: Edinburgh, skotu gēlu: Dùn Èideann) ir pilsēta un pašvaldības apgabals Skotijas austrumdaļā Ziemeļjūras Fērtoforta līča dienvidu krastā. Skotijas galvaspilsēta, otrā lielākā Skotijas pilsēta un septītā lielākā pilsēta Apvienotajā Karalistē. Pilsēta ir Skotijas parlamenta mītnes vieta. Edinburga tiek saukta par "Ziemeļu Atēnām" (Athens of the North) tāpēc, ka pilsēta līdzīgi kā Atēnas ir uzcelta kalnos.

Kopš 1583. gada pilsētā atrodas Edinburgas Universitāte - vēsturiski viens no Apgaismības centriem. Mūsdienās pazīstama ar starptautisko Edinburgas mākslas festivālu (faktiski vairāki neatkarīgi pasākumi), kurš notiek katru gadu vasaras beigās, kuras laikā Edinburgas iedzīvotāju skaits dubultojas. Edinburga ir otrais populārākais tūrisma centrs Apvienotajā Karalistē aiz Londonas, piesaistot vairāk kā vienu miljonu tūristu katru gadu. Edinburgas vecpilsēta un pilsētas daļa kas ir uzcelta starp 1765. un 1850. gadu ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Edinburgā atrodas Belmoralas pils, kurā no maija līdz jūlijam dzīvoja Anglijas karaliene Elizabete II. Tā ir Apvienotās Karalistes karaliskās ģimenes vasaras rezidence.

Vēsture

Pirmās ziņas par cilvēku atrašanos Edinburgas teritorijā ir datējama ar 8500. gadu pirms mūsu ēras.^[1] Arheoloģiskie atradumi no Akmens un Bronzas laikmeta ir atrasti Artūra Krēsla kalna un citu tuvējo kalnu apkārtnē. Iespējams, Bedas rakstos Edinburga pieminēta kā Gvidi (Guidi) pilsēta. 854. gadā tika celta pirmā Svētā Gila baznīca.

Pilsētas nozīmība krasi palielinājās no 12. gadsimta, kad Skotijas karalis Deivids I pārcēla valsts galvaspilsētu no Danfermlinas uz Edinburgas pili. Kad 13. gadsimtā izveidojās Skotijas parlaments, pilsēta nostiprināja savu galvaspilsētas statusu.

Marijas Stjuartes laikā karaliskais galms atradās Holirūdhausas pilī (Holyroodhouse). Kad 1603. gadā par karali kļuva Džeimss I, galms pārcēlās uz Londonu. Kad 1707. gadā likvidēja Skotijas parlamentu, Edinburgas politiskā nozīme samazinājās.

Tomēr Edinburgas kā kultūras centra nozīme nesaruka un Apgaismības laikā Edinburgā darbojās daudzi tā laika ievērojamākie filozofi, zinātnieki un mākslinieki.

19. gadsimtā pilsētas iedzīvotāju skaits krasi pieauga, jo Edinburgā ieplūda no Kartupeļu bada bēgošie īri.

Tūrisms

Tūristu piesaistīšanai Edinburga cauru gadu organizē visdažādākos festivālus, festivāli ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas ienākuma avotiem. Kopumā visdažādākajiem festivāliem Edinburgā tiek tērēts apmēram 200 miljoni mārciņu katru gadu. Visvairāk apmeklēts ir Edinburgas mākslas festivāls, kas notiek katru gadu vasaras beigās. Tā apmeklētāju skaits var sasniegt pat vienu miljonu cilvēku.

Edinburgā ir uzcelts piemineklis Šerlokam Holmsam, kurš ir viens no pasaules slavenākajam detektīvam. Tas atrodas blakus mājai, kurā dzimis detektīvstāstu autors Arturs Konans Doils.

Edinburgas teātra festivāls

Kopš 1947. gada pilsētā norisinās Edinburgas teātra festivāls. Tas ir festivāls, kura laikā tiek rādītas labākās Skotijas un citu valstu teātra, mūzikas, dejas un operas izrādes. Tradicionāli tas notiek trīs nedēļas vasaras beigās, lielākoties uz visām pilsētas skatuvēm un koncertzālēm. Parasti pasākumu apmeklētāju skaits sasniedz vairāk kā 220 tūkstoši tūristu.

Ievērojamas vietas

Edinburgas pils
Karaliskā Jūdze (Royal Mile)
Skotijas Nacionalā galerija
Artūra Krēsla kalns (Arthur's Seat)
Sv. Gila katedrāle (St. Giles' Cathedral)

Cilvēki

Edinburgā ir dzimuši tādi cilveki kā:

Aleksandrs Greiems Bells (Alexander Graham Bell, 1847-1922) - izgudrotājs^[2]
Tonijs Blērs (Tony Blair, 1953-) - politiķis
Džeimss Bosvels (James Boswell, 1740-1795) - rakstnieks
Arturs Konans Doils (Arthur Conan Doyle, 1859-1930) - rakstnieks
Džeimss Hatons (James Hutton, 1726-1797) - ģeologs
Duglass Hēgs (Douglas Haig, 1861-1928) - karavīrs
Džonijs Heinss (Johnny Haynes, 1934-2005) - futbolists
Deivids Hjūms (David Hume, 1711-1776) - filozofs
Šons Konerijs (Sean Connery, 1930-2020) - aktieris
Džeimss Konolijs (James Connolly, 1868-1916) - politiķis
Džeimss Maksvels (James Clerk Maxwell, 1831-1879) - fiziķis
Širlija Mensone (Shirley Manson, 1966-) - mūziķe
Džons Neipīrs (John Napier, 1550-1617) - matemātiķis
Eduardo Paoloci (Eduardo Paolozzi, 1924-2005) - mākslinieks
Valters Skots (Walter Scott, 1771-1832) - rakstnieks
Greiems Sauness (Graeme Souness, 1953-) - futbolists
Mjūriela Spārka (Muriel Spark, 1918-2006) - rakstniece
KT Tunstall (1975-) - mūziķe
Roberts Luiss Stīvensons (Robert Louis Stevenson, 1850-1894) - rakstnieks
Īrvins Velšs (Irvine Welsh, 1958-) - rakstnieks

Atsauces

↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. novembrī. Skatīts: 2013. gada 31. oktobrī.
↑ «Alexander Graham Bell Laboratory Notebook, 1875-1876». World Digital Library. 1875-1876. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-02-03. Skatīts: 2013-07-23.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edinburga.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)

[1] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. novembrī. Skatīts: 2013. gada 31. oktobrī.

[WDL-2] «Alexander Graham Bell Laboratory Notebook, 1875-1876». World Digital Library. 1875-1876. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-02-03. Skatīts: 2013-07-23.

[1]

[2]

PROFILPELAJAR.COM