PROFILPELAJAR.COM

EPOXI

EPOXI
Deep Impact un tā impaktors mākslinieka skatījumā
Deep Impact un tā impaktors mākslinieka skatījumā
KA veidsstarpplanētu zonde
Organizācija:NASA
IzgatavotājiBall Aerospace & Technologies Corp
Starts12.01.2005.
NesējraķeteDelta II
Tīmekļa vietnehttps://epoxi.astro.umd.edu/
Masa650 kg
Enerģija620 W
Centr. ķermenisSaule
Slīpums3,2°
Afēlijs1,22 AU
Perihēlijs0,98 AU
IepriekšējaisNākamais
Deep Impact

EPOXI ir kosmiskā misija, kurā tiek izmantota NASA starpplanētu zonde Deep Impact. Misiju vada Mērilendas universitāte. Misijas gaitā paredzēts pētīt citplanētas, veikt eksperimentālu datu pārraidi, izmantojot „starpplanētu internetu” un apmeklēt Hartleja 2 komētu. Sākotnēji misijas gaitā bija paredzēts pārlidot Botina komētu, tomēr tā izrādījās pārāk maza un blāva, lai varētu noteikt precīzu orbītu. Pašreiz tiek uzskatīts, ka Botina komēta ir izjukusi.[1]

Aprēķināts, ka EPOXI misija izmaksājusi 42 miljonus USD no 2007. līdz 2011. gadam. Salīdzinājumā Deep Impact zondes izstrāde un lidojums maksājis 267 miljonus USD.[2]

EPOXI misija sastāv no divām daļām. Pirmajos sešos lidojuma mēnešos notiks citplanētu meklēšana un pētīšana EPOCh (Extrasolar Planet Observations and Characterization) misijā, kuras laikā ap iepriekš izvēlētām zvaigznēm tiks meklētas Zemei līdzīgas planētas. Kosmiskajam aparātam ierodoties pie Hartleja 2 komētas, sāksies otra misija — DIXI (Deep Impact eXtended Investigation), kuras laikā komētu pētīs, izmantojot abas Deep Impact kameras un infrasarkano spektrometru.

Misija

2005. gada 21. jūlijā Deep Impact kosmiskais aparāts veica virziena korekcijas manevru, kurš ievirzīja aparātu trajektorijā, lai varētu izmantot Zemi gravitācijas manevra veikšanai tālākam lidojumam uz Botina komētu. Pēc korekcijas manevra veikšanas aparāta sistēmas „iemiga”. Aparāts tika aktivizēts tikai divreiz gadā, lai veiktu sistēmu darbības kontroli.

2007. gada 25. septembrī Deep Impact tika aktivizēts, lai veiktu pirmo no vairākiem korekcijas manevriem, kuri ļautu nokļūt orbītā uz Tempela 2 komētu. 1. novembrī tika veikts nākamais manevrs. Novembra sākumā tika veiktas arī mērinstrumentu pārbaudes un kalibrācijas.

2007. gada decembra sākumā notika gatavošanās pirmajam gravitācijas manevram pie Zemes. Aparāts tuvojās planētai tādā leņķī, ka planētas ietekmē aparāta ātrums nedaudz samazinājās, ievirzoties mazākā orbītā ap Sauli. 2007. gada 31. decembrī Deep Impact palidoja garām Zemei 19310 km attālumā.

2008. gada 28. — 29. maijā Deep Impact novēroja Mēness pāriešanu Zemei

2008. gada 26. janvārī kosmiskais aparāts sāka vākt datus EPOCh misijā, novērojot iepriekš izvēlētas zvaigznes, meklējot pie tām iespējamās citplanētas. Šajā misijas daļā tika meklēti arī pavadoņi un planētu gredzeni ap jau atklātajām citplanētām, kā arī tika pētīts citplanētu albedo. Misijas gaitā tika pētīta arī Zeme, pētot to gan redzamās gaismas, gan infrasarkano viļņu diapazonā. Tādējādi mēģināja iegūt datus par to, kā varētu izskatīties citplanētas. EPOCh misija ilga līdz 2008. gada 31. augustam.[3]

Laikā no 2008. gada oktobra vidus līdz novembra vidum ar aparātu tika veikts eksperiments, izmēģinot jaunu datu pārraides veidu — „starpplanētu internetu”. Eksperiments noritēja sekmīgi. Tā laikā uz kosmisko aparātu nosūtīja un saņēma dažādus attēlus.

2008. gada decembra beigās aparātu aktivizēja otrā gravitācijas manevra veikšanai. 29. decembrī tas palidoja garām Zemei 43000 km attālumā. Tobrīd aparātu varēja novērot no zemes kā 17. zvaigžņlieluma objektu. Pēc manevra veikšanas aparāts atgriezās hibernācijas režīmā. 2009. gada decembra beigās paredzēts trešais gravitācijas manevrs, pēc kura „gulošais” režīms ilga līdz 2010. gada vidum.

2010. gada vidū Deep Impact tika aktivizēts, notika sistēmu testēšana un instrumentu kalibrācija. Tad tika veikts arī kārtējais virziena korekcijas manevrs. 2010. gada 30. jūnijā notika trešais Zemes pārlidojums. Vistuvāk zonde pietuvojās 22:03 UTC 30 480 km attālumā no planētas virsmas. Manevrs izmainīja Deep Impact orbītu no 0,97 x 1,03 AU x 6,6° uz 0,98 x 1,22 AU x 3,2° un ievadīja trajektorijā uz Hartleja 2 komētu. 29. septembrī 18:00 UTC uz 60 sekundēm tika iedarbināts zondes dzinējs, lai veiktu trajektorijas korekcijas manevru.[4]

5. septembrī, divus mēnešus pirms Hartleja 2 komētas pārlidojuma sākās pastāvīga komētas novērošana, ik dienu uzņemot attēlus ar abām Deep Impact kamerām.[2] Tuvošanās fāze Hartleja 2 komētai sākās 3. novembrī pulksten 20, kad zondes divas kameras tika pagrieztas uz komētas kodolu.

Hartleja 2 komētai zonde palidoja garām 2010. gada 4. novembrī. Ciešākais attālums bija 700 km, kas tika sasniegts 14:01 UTC.[5] Pārlidojuma laikā tika novērots komētas kodols; tika meklētas gāzes un putekļu izmešu strūklas, cenšoties izpētīt to izlaušanās vietas; tika pētīts komētas astes sastāvs, cenšoties noteikt tajā atrodošās vielas; komētas kodols tika fotografēts un kartēts, cenšoties atainot virsmas krāsas izmaiņas un krāteru lielumu un izvietojumu; tika mērīta kodola temperatūra. Pēc komētas pārlidojuma iegūtie dati tika pārsūtīti uz Zemi.

Par turpmāko aparāta izmantošanu nekas nav zināms. Tas turpinās riņķot ap Sauli.

Atsauces

  1. ↑ NASA Sends Spacecraft on Mission to Comet Hartley 2 Arhivēts 2009. gada 3. augustā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  2. ↑ 2,0 2,1 NASA spacecraft speeding toward Thursday comet flyby Arhivēts 2010. gada 7. novembrī, Wayback Machine vietnē. SPACEFLIGHT NOW, STEPHEN CLARK, 2010-11-03 (angliski)
  3. ↑ «Mission Status Reports». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. novembrī. Skatīts: 2009. gada 7. martā.
  4. ↑ NASA's EPOXI Mission Sets Up For Comet Flyby spacedaily.com, 2010-10-01 (angliski)
  5. ↑ Deep Impact spacecraft completes flyby of icy comet Arhivēts 2010. gada 7. novembrī, Wayback Machine vietnē. SPACEFLIGHT NOW, STEPHEN CLARK, 2010-11-04 (angliski)

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.