PROFILPELAJAR.COM

Dekšāres pagasts

Dekšāres pagasts
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Dekšāres
Kopējā platība:[1] 104,7 km2
 • Sauszeme: 102,7 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 556
Blīvums (2025): 5,4 iedz./km2
Dekšāres pagasts Vikikrātuvē

Dekšāres pagasts[4] (agrāk — Dekšāru pagasts[5]) ir Rēzeknes novada administratīvi teritoriāla vienība. Robežojas ziemeļos ar sava novada Nagļu pagastu, austrumos ar Rikavas un Viļānu pagastiem, dienvidos ar Preiļu novada Sīļukalna pagastu, rietumos ar Madonas novada Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu. Pagasta centrs atrodas Dekšārēs.

Pagastā aktīvi darbojas iedzīvotāju konsultatīvā padome.

Daba

Aptuveni 43% pagasta teritorijas aizņem meži.

Hidrogrāfija

Pagastā nav neviena ezera.

Upes

Cauri pagastam tek Malmuta, Kaževa, Mežulne un pa pagasta ziemeļaustrumu robežu arī Malta.

Purvi

Pagastā atrodas Garanču un Bobas purvs.

Vēsture

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā izveidoja Dekšāres[6] ciema padomi. Dekšāres ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947—1949) un Varakļānu (1949—1956), Viļānu (1956—1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. Dekšāres ciemam 1975. gadā pievienoja likvidēto Atspuku ciemu, 1979. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Murmastienes ciemam, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Nagļu ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dekšāres pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viļānu novadā. 2021. gadā Viļānu novadu iekļāva Rēzeknes novadā.

Dekšāru pagastā ir dzimis un uzaudzis rakstnieks Alberts Sprūdžs, dzejnieks Aleksandrs Garančs, dzejnieks un mākslinieks Konstantīns Broks, rakstnieks un publicists Leonards Latkovskis, sabiedriskais darbinieks Francis Zeps, prāvesti Jānis Svilāns un Vaclavs Erels, aktieris un humorists Jānis Skutelis.

Iedzīvotāji

Pēc PMLP datiem 2016. gadā pagastā dzīvoja 788 iedzīvotāji. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Dekšāres pagastā 89,90% no iedzīvotājiem bija latvieši, bet 8,71% — krievi.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18972 310—    
19352 618+0.33%
19591 832−1.48%
GadsIedz.±% g.p.
19671 650−1.30%
19791 294−2.00%
19891 053−2.04%
GadsIedz.±% g.p.
20001 009−0.39%
2011804−2.04%
2021602−2.85%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas — Dekšāres, Jaunsaimnieki 2, Aļņi, Stiukas, Obeliškas, Jaunsaimnieki, Trokšas, Puduļi, Mālnieki, Bokāni, Armuškas, Brangova, Storas, Priedaine, Soltā, Čeveri, Cakuli, Garanči, Garvacainieki, Ikaunieki.

Saimniecība

Galvenās ražošanas nozares pagastā ir kokmateriālu pārstrāde un lauksaimniecība. Pagastā reģistrētas un darbojas četras kokzāģētavas. Lielākās zemnieku saimniecības ir "Druva", "Tiltiņi", "Lazdu mājas", "Santa".

2024.gadā Dekšāres ieguva Latvijas lauku foruma atpazīstamības zīmi “Viedais ciems 2024”

Transports

Pagastu šķērso valsts nozīmes šoseja Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Terehova (A12) un dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II. Dzelzceļa stacija "Varakļāni" atrodas Dekšāres pagastā.

Izglītība un kultūra

2024. gadā tika slēgta Dekšāru pamatskola, kas 1999. gadā nosvinēja 90 gadu pastāvēšanas jubileju.

Dekšārēs ir vasaras estrāde ar 600 skatītāju vietām. Dekšārēs kultūras dzīvi veido 7 amatiermākslas kolektīvi.

Tūrisma objekti

Vairākus gadus pagastā darbojas vēstures muzejs, kurā skatāmi materiāli par pagasta, skolas un kolhozu dibināšanas vēsturi. Atsevišķas ekspozīcijas veltītas novadniekiem. Muzeja krājumos ir bagāta latgaliešu literatūras kolekcija.

Dekšāres pagastā atrodas kultūras centrs “Latgaļu sāta” un kaņepju audzētava/muzejs “Obelisk farm”.[nepieciešama atsauce] Ekskursijas pieņem arī saimniecība “Slāņu labumi” (kazas, cidonijas), ir divas atpūtas mājas.

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. ↑ Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
  5. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0. (1. daļa, 208. lpp.)
  6. ↑ Latvijas PSR administrativi-teritorialais iedalījums. 1946. g., Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1946
  7. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. ↑ OSP
Pilsēta
Pagasti

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.