Daugerūts
| Daugerūts Dangerutis | |
|---|---|
| Lietuvas kunigaitis | |
|
Amatā 1205. gads — 1213. gads | |
| Priekštecis | Svelgats |
| Pēctecis | Steksis |
|
| |
| Dzimšanas dati | ? |
| Miršanas dati |
1213. gads Cēsu pils, Livonija (Cēsis,  Latvija) |
| Reliģija | Baltu reliģija |
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks. Pieminēts Indriķa hronikas aprakstos par 1209.-1213. gada notikumiem Livonijā.
Daugerūta pārvaldītā teritorija atradās Daugavas kreisajā krastā, robežojoties ar Jersiku un Sēliju. Daugerūta rezidence atradusies Senajā Daugelišķu (Senasis Daugėliškis) pilskalnā netālu no tagadējās Ignalinas pilsētas.
Daugerūts bija Jersikas valdnieka Visvalža sievastēvs un sabiedrotais cīņās ar krustnešiem un to vasaļiem Tālavas letgaļiem un Daugavas līviem. Valdnieku ģimeņu laulība norāda uz ciešo Jersikas un Lietavas sadarbību šajos gados. Daugerūts centās izveidot vēl plašāku koalīciju pret krustnešu Livonijas bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni, iekļaujot tajā arī Novgorodas kņazu Mstislavu Mstislaviču, laikā, kad 1213. gadā notika lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi. Atgriežoties no sarunām Novgorodā, Daugerūtam uzbruka Cēsu Bertolda kareivji un ieslodzīja viņu Cēsu pilī.
Lai arī Cēsīs ieradās leišu delegācija, kas veica sarunas par Daugerūta izpirkšanu no gūsta, viņš neskaidros apstākļos tika nogalināts vai izdarīja pašnāvību. Iespējams, ka viņa nāve izraisīja otro karu pret Jersiku (1214) un trešo karu pret Jersiku (1215), kuros iesaistījās arī leišu karaspēks.[1]
Baltkrievu vēsturnieks Vjačaslavs Nasēvičs izteicis hipotēzi, ka Daugerūts bijis lietuviešu dižkunigaiša un pirmā Lietuvas karaļa Mindauga tēvs [2] Indriķa hronikā kunigaitis Tranaitis vēršas pie karaļa Mindauga ar vārdiem: "Tēvs tavs liels karalis bija, kādam mūsu laikos līdzvērtīgu neatrast".
Daugerūta sagūstīšana un nāve aprakstīta Raiņa dzejolī "Daugava. Sērdieņu dziesma".
Atsauce
- ↑ ДАУГЕРУТИС – ПЕРВЫЙ КОРОЛЬ ЛИТВЫ?
- ↑ Насевіч В. Пытанняў больш, чым адказаў // Беларускі гістарычны агляд. Т. 5. Сш.1(8). Мн., 1998. С. 210–226. Рэцензія: Краўцэвіч А. Стварэнне Вялікага княства Літоўскага. Мн.: Беларуская навука, 1998. 208 с.
Skatīt arī
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Svelgats |
Lietuvas kunigaitis 1205. gads — 1213. gads |
Pēctecis: Steksis |
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.