PROFILPELAJAR.COM

Cītara

Cītara
Ap 1925. gadu izgatavota koncertcītara
Stīgu instruments
Citi nosaukumi cītars, cītere, cīters[1]
Klasifikācija Stīgu instruments, stīgskanis
Hornbostela—Zaksa klasifikācija 314.122-6[1]
(Vienkāršais kastesveida stīgskanis[1])
Izgatavotāji
Eduards Ārgalis, Aleksandrs Ķupers[2]

Cītara, cītars jeb citera, vecajā ortogrāfijā — zitera (no grieķu: κιθάρα, kithāra), ir plakans daudzstīgu mūzikas instruments. Cītarām ir dažādi paveidi, piemēram, akordcītara, "dūru" cītara, taustiņcītara, pedāļcītara u.c.. Tiek izmantota gan pavadījuma mūzikai, piemēram, vijolei vai balsij, gan arī kā solo un galvenās muzikālās tēmas atskaņošanas instruments.

Vēsture

Kā teikts Rīgas Latviešu biedrības izdotajā Konversācijas vārdnīcā: „tagadējās cītaras (domāta koncertcītara) dzimtene ir Tirole. Tai 36—42 stīgas, pie kam 5 meldijas stīgas no tērauda guļ virs īpaša taustes dēļa. Meldijas stīgas nospiež kreisās rokas pirksti, kamēr labās rokas īkšķis ar īpašu gredzenu „izsit" meldiju un pārējie pirksti trinkšķina pavadījumu. Ir lietošanā arī cītaras ar 4 stīgām vijoles toņu noskaņojumā, kuras aizskar ar lociņu."[3]

Izgatavošana

Meklējumi un izmēģinājumi meistaru noveduši pie pārliecības, ka 7 toņkārtu akordcitaru noderīgākie izmēri ir 80x60x10 cm. Apmalēm jāņem vecā mēnesī cirsta kļava (nedzīvs koks neskanēs), kas nojumē turēta vismaz sešus gadus. Vākam ieteicama kļava, apse vai melnalksnis. Vāks — skaņas dēlis — jāliek no smalkšķiedraina, 9 mm bieza egles dēlīša. Visskanīgākās baltās egles augot Dobeles un Ventspils mežos. Skaņas dēlī jāizgriež 7 skaņas caurumi 3,2 cm diametrā. Stīgu tapu slieksnīšu („steķīšu") pagatavošanai jālieto kļavas koksne un tie jānokrāso. Citaras stūri jāsavieno („jāsacapo") ar dzeguļiem (dēlīšu galu ierobojumiem). Nekādā gadījumā nav pieļaujama naglošana, bet jālieto tikai vislabākā līme. Paša darinātā un virpai („dreijai") piemērotā basa stīgu tinamā ierīce arī palīdz nodrošināt instrumenta labumu. Stīgas sagrupētas akordos: katrā no tiem 3 basa un 18 parastās stīgas. E. Ārgalis savu instrumentu skaņo šādi: H-E-F-C-G-D-A.

— Īrisa Liepiņa „Tautas muzikanti Vidzemē”, Latvju muzikantu 1992. gada 1. janvāra 22. numurs[2]

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Muktupāvels 1999, 104.—106. lpp.
  2. ↑ 2,0 2,1 Īrisa Liepiņa (1992. gada 1. janvāris). Roberts Zuika. red. "Tautas muzikanti Vidzemē". Latvju muzikanti (Latviešu koru apvienība ASV) (Nr. 22): 2545.—2548. lpp.
  3. ↑ Konversācijas vārdnīca. 4. sējums. Rīga : RLB. 1921.

Literatūra

Ārējās saites

Autoritatīvā vadība

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.