PROFILPELAJAR.COM

Buruli čūla

Buruli čūla Ganas iedzīvotāja kreisajā potītē

Buruli čūla (pazīstama arī kā Bērnsdeila čūla, Sērla čūla, vai Deintrija čūla[1][2][3]) ir infekcijas slimība, ko izraisa Mycobacterium ulcerans.[4] Infekcijas agrīno stadiju raksturo nesāpīgs mezglveida izaugums vai pietūkusi vieta.[4] Šis mezglveida izaugums var kļūt par čūlu.[4] Čūla var būt lielāka iekšpusē nekā ādas virsmā,[5] visapkārt var būt pietūkums.[5] Slimībai pasliktinoties, var tikt inficēti kauli.[4] Buruli čūlas visbiežāk skar rokas vai kājas,[4] parasti nav drudža.[4]

Etioloģija

M. ulcerans izdala toksīnu, pazīstamu kā mikolaktons (mycolactone), kas traucē imūnsistēmas darbību un izraisa audu nāvi.[4] Baktērijas no tās pašas dzimtas arī izraisa tuberkulozi un lepru (attiecīgi M. tuberculosis un M. leprae).[4] Nav zināms, kā slimība izplatās.[4] Ūdens avoti varētu būt saistīti ar tās izplatīšanos.[5] Līdz 2013. gadam nav atrasta efektīva vakcīna.[4][6]

Ārstēšana

Ja ārstēšanās sākta laikus, 80% gadījumu ir efektīvs astoņu nedēļu ilgs antibiotiku kurss. Ārstēšanā bieži lieto zāles rifampicīnu un streptomicīnu.[4] Dažreiz lieto klaritromicīnu vai moksifloksacīnu streptomicīna vietā.[4] Cita ārstēšanas metode ir čūlas izgriešana.[4][7] Pēc infekcijas izārstēšanas čūlas vietā parasti paliek rēta.[6]

Epidemioloģija

Buruli čūlas visbiežāk sastopamas lauku apvidos Subsahāras Āfrikā, jo īpaši Kotdivuārā, bet var arī izpausties Āzijā, Klusā okeāna rietumu daļā un Amerikas kontinentos.[4] Gadījumi ir konstatēti vairāk nekā 32 valstīs.[5] Katru gadu notiek apmēram pieci līdz seši tūkstoši inficēšanās gadījumu.[4] Ar Buruli čūlu var slimot arī vairākas dzīvnieku sugas.[4] Alberts Raskins Kuks 1897. gadā bija pirmais, kas aprakstīja Buruli čūlas.[5]

Atsauces

  1. ↑ James, William D.; Berger, Timothy G. Andrews' Diseases of the Skin: clinical Dermatology. Saunders Elsevier, 2006. 340. lpp. ISBN 0-7216-2921-0.
  2. ↑ Rapini, Ronald P.; Bolognia, Jean L.; Jorizzo, Joseph L. Dermatology: 2-Volume Set. St. Louis : Mosby, 2007. Chapter 74. ISBN 1-4160-2999-0.
  3. ↑ Lavender CJ, Senanayake SN, Fyfe JA (January 2007). "First case of Mycobacterium ulcerans disease (Bairnsdale or Buruli ulcer) acquired in New South Wales". Med. J. Aust. 186 (2): 62–3. PMID 17223764.
  4. ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 4,12 4,13 4,14 4,15 «Buruli ulcer (Mycobacterium ulcerans infection) Fact sheet N°199». World Health Organization. June 2013. Skatīts: 2014. gada 23. februāris.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Nakanaga, K; Yotsu, RR; Hoshino, Y; Suzuki, K; Makino, M; Ishii, N (2013). "Buruli ulcer and mycolactone-producing mycobacteria.". Japanese journal of infectious diseases 66 (2): 83–8. PMID 23514902.
  6. ↑ 6,0 6,1 Einarsdottir T, Huygen K (November 2011). "Buruli ulcer". Hum Vaccin 7 (11): 1198–203. doi:10.4161/hv.7.11.17751. PMID 22048117.
  7. ↑ Sizaire V, Nackers F, Comte E, Portaels F (2006). "Mycobacterium ulcerans infection: control, diagnosis, and treatment". Lancet Infect Dis 6 (5): 288–296. doi:10.1016/S1473-3099(06)70464-9. PMID 16631549.

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.