Brigeni
Fon der Brigeni (vācu: von der Brüggen) ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15. un 16. gadsimtā no Vestfālenes ieceļoja Livonijā. 1631. gadā dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības, bet 1797. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja fon der Brigenu tiesības lietot barona titulu.
Vēsture
Ap 1485. gadu Kurzemē ieradās bruņinieks Everts kopā ar saviem brāļiem Heinrihu (miris 1501) un Gerdu (miris 1529). Everts fon der Brigens bija Livonijas ordeņa vasalis (1485—1499), Heinrihs fon der Brigens bija Livonijas ordeņa landmaršals (1495—1501), Gerds fon der Brigens bija Dobeles un Kuldīgas komturs. Everta fon den Brigena dēls Filips (miris 1556) bija Livonijas ordeņa padomes loceklis un Livonijas sūtnis pie Prūsijas hercoga (1535) un Svētās Romas impērijas ķeizara (1547—1551). 1544. gadā Livonijas ordeņa mestrs Hermanis fon Brigenejs viņam Kurzemē izlēņoja Stendes, Aizdzires, Zvāres, Moku, Mustenes, Zentenes un Pavasaru muižas. 1548. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Kārlis V apstiprināja Brigenu dzimtas dižciltību un ģerboni.
Pēc 1920. gada zemes reformas Brigenu dzimtas īpašumā līdz izceļošanai 1939. gadā palika vienīgi Mazstendes muižas neatsavināmā daļa.
Dzimtas muižas Latvijā
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija Aizdzires muiža (Adsirn), Zentenes muiža (Senten), Rindzeles muiža (Rindseln), Vecmoku un Jaunmoku muiža (Alt- und Neu-Mocken), Zvāres (Schwarren), Mustenes (Musten), Pavasara muiža (Pawassern), Lānes (Lahnhof), Slagūnes (Schlagunen), Stendes muiža (Stenden), Popervāles (Pappe Arwalen), Iģenes (Iggen), Šlokenbekas muiža (Schlockenbeck), Tumes (Tummen), Lamiņu (Lammingen), Falcgrāves (Pfalzgrafen), Lielberķenes (Groß-Berken), Lieliecavas muiža (Groß-Eckau), Briģes (Neufeld), Laidzes (Laidsen), Popraga (Popraggen), Sēmes (Sehmen), Vilksalu (Wilxaln), Strazdes (Strasden), Ģibuļu, Munejas, Mazstrazdes, Oksles, Virpes, Labdzeņu, Lānu (Mežsardziņu), Issušu, Vilkalnes, Svirkales, Mazilmājas, Kapsēdes, Cunces, Koguļu, Vecpelču, Liediku, Vīcežu, Rendas, Vilkāju (Vilksalu), Ārīšu (Arishof), Kārgadas, Veģu, Ēķupes, Pūņu muižas.[1]
-
Aizdzires muižas kungu māja -
Zentenes muiža -
Rindzeles muiža -
Jaunmoku muiža
.jpg)
Ievērojami dzimtas pārstāvji
- Heinrihs no Brigenes, Livonijas ordeņa landmaršals (1495—1501)
- Ernests Vilhelms fon der Brigens (1731—1791), Saksijas un Polijas kambarkungs, ģenerālmajors, Kurzemes muižniecības pilnvarotais, Stendes un Rendas tiesas grāmatas sastādītājs
- Aleksandrs fon der Brigens (1792—1859), pulkvedis, dekabrists
- Aleksandrs Eduards Magnuss Teofils fon der Brigens (1822—1896), Kurzemes literatūras un mākslas biedrības prezidents
- Ernests fon der Brigens (1840—1903), "Baltijas Mēnešraksta" redaktors (1870—1872)
-
Aleksandrs fon der Brigens, Dekabristu sacelšanās dalībnieks
Atsauces
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.