PROFILPELAJAR.COM

Bramanis

Initas Ēmanes atjaunotā (2008) Ēlerta Treilona vitrāža "Sajāja bramaņi augstajā kalnā" (1938) Rīgas Latviešu biedrības nama vestibilā pie Lielās zāles.[1]

Bramanis, arī brammanis, latviešu mitoloģijā ir priesteris, gadskārtu, kā arī cilvēka mūža godu un pārejas rituālu veicējs.[2]

Vēsture

Janīna Kursīte-Pakule savā grāmatā Latvieša māja secina, ka bramaņu garīgai funkcijai vēsturisku apstākļu dēļ sašaurinoties, vairāk pieauga ekonomiskā funkcija un par bramaņiem sāka saukt ietekmīgākos, bagātākos cilvēkus kolektīvā. Samazinoties baltu cilšu un tautu ekonomiskajai patstāvībai, par vārda bramanis dominējošo nozīmi izveidojās: lielībnieks, dižmanis.[2]

Bramaņi minēti nelielā skaitā tematiski izolētu latviešu tautasdziesmu, piemēram, "Sajāja bramaņi" vai "Nejājat, novadnieki":[3]

34075-0
Sajāja bramaņi
Augstajā kalnā,
Sakāra zobenus
Svētajā kokā.
Svētajam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galā
Deviņi ziedi,
Ik zieda galā
Deviņas ogas.

10422-0
Nejājat, novadnieki,
Es neiešu par novadu.
Te jau pašu novadā
Div' brammaņi dalijās.

Vārda cilme

Latviešu vārds bramanis un hindu vārds brāhmaṇa izrunas un nozīmes ziņā ir līdzīgi sanskita vārdam brahman, kura nozīmes ir: izaugsme; paplašināšanās; evolūcija; attīstība; gara un dvēseles izaugsme; lūgšana; cilvēki — svēto zināšanu krājēji un sludinātāji; tādi kas lūdz Dievu, ir dievbijīgi un reliģiski.[4]

Vietvārdos, nosaukumos un personvārdos

Ar bramaņa vārdu saistītas vairākas apdzīvotas vietas un vietvārdi Latvijas teritorijā. Apdzīvota vieta Bramaņi Preiļu novadā, Pelēču pagastā. Apdzīvota vieta Bramaniški Augšdaugavas novadā, Biķernieku pagastā. Mājas Brammaņi Balvu novadā, Vīksnas pagastā. Bramaņa vārds ietverts vairākos Kurzemes mājvārdos un iespējams norāda uz to saimnieku kādreizējo īpašo statusu.[2] Arī viesu nams "Bramaņi" Jaunpilī, Jaunpils pagastā un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas deju kopa "Bramaņi".[5]

Abas vārda formas, gan Bramanis, gan Brammanis ir izplatīts latviešu uzvārds.

Atsauces

  1. ↑ RLB saņēmusi dāsnu ziedojumu no Vinipegas. delfi.lv. 2011. gada 25. februāris. Atjaunināts: 2017. gada 19. novembrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Janīna Kursīte-Pakule. Latvieša māja. Latvija : Jelgavas tipogrāfija, 2014. 180. lpp. ISBN 978-9934-8297-2-7.
  3. ↑ «Krišjāņa Barona Dainu skapis». Lfk.lv. Skatīts: 2017. gada 19. novembrī.
  4. ↑ Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary, 1899. Ķelnes Universitāte. Atjaunināts: 2017. gada 21. novembrī.
  5. ↑ Deju kopa Bramaņi. facebook.com. 2015. gada 25. februāris. Atjaunināts: 2017. gada 19. novembrī.

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.