Bioko
| Bioko | |
|---|---|
|
Bioko Ëtulá a Ëri | |
 Malabo pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā | |
  Bioko | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Gvinejas līcis |
| Koordinātas | 3°30′N 8°42′E / 3.500°N 8.700°EKoordinātas: 3°30′N 8°42′E / 3.500°N 8.700°E |
| Platība | 2017 km² |
| Garums | 70 km |
| Platums | 32 km |
| Augstākais kalns |
Basiles smaile 3011 m |
| Administrācija | |
 Ekvatoriālā Gvineja | |
| Provinces |
Dienvidbioko Ziemeļbioko |
| Lielākā pilsēta | Malabo |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 335 048 (2015) |
| Blīvums | 166/km² |
| Pamatiedzīvotāji | bubi, fangi, fernandinji |
 Bioko Vikikrātuvē | |
Bioko (Bioko, Ëtulá a Ëri) ir Ekvatoriālajai Gvinejai piederoša sala Atlantijas okeāna Biafras līcī pie Āfrikas krastiem.[1] Salā atrodas Malabo pilsēta. Administratīvi Bioko kopā ar 600 km uz dienvidrietumiem esošo Annobonu ietilpst Salu reģionā, pati Bioko dalās divās provincēs.
Ģeogrāfija
Sala vulkāniskas izcelsmes, kalnaina; tās augstākais kalns ir aprimis vulkāns Basiles smaile (3011 m vjl). Salu no Kamerūnas krasta atdala 35 km plats un līdz 60 m dziļš jūras šaurums. Ainavā dominē tropiskie lietusmeži.
Vēsture
Sala apdzīvota kopš 1. gadu tūkstoša vidus — tajā apmetās bantu tautas, kas mūsdienās veido salas pamatiedzīvotājus bubi, kuru valodā sala tiek dēvēta par Ëtulá a Ëri. Pirmais no eiropiešiem salu 1472. gadā atklāja portugāļu jūrasbraucējs Fernāns do Po (Fernão do Pó), kurš to nosauca par Formosa Flora — ‘Brīnišķo ziedu’. 1494. gadā Portugāle to pasludināja par savu īpašumu un pārdēvēja par Fernando Po salu par godu atklājējam. Portugāļi salā izveidoja cukurniedru plantācijas. 1642. gadā Nīderlandes Austrumindijas kompānija salā nodibināja savas tirdzniecības bāzes, kas kļuva par tās galvenajiem vergu tirdzniecības atbalsta punktiem. 1778. gadā sala saskaņā ar Elpardo līgumu nonāca Spānijas valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā. 1968. gadā kolonija ieguva neatkarību kā Ekvatoriālā Gvineja. 1973. gadā sala tika pārdēvēta par godu valsts prezidentam par Masiasa Ngemas Bijogo salu (Macías Nguema Biyogo), bet 1979. gadā — tagadējā vārdā par godu pret prezidentu Bijogo valsts apvērsumu sarīkojušajam politiķim, vēlākajam premjerministram Kristino Seričem Bioko (Cristino Seriche Bioko).
Atsauces
- ↑ «Masiasa Ngemas Bijogo sala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 465. lpp.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bioko.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.