Benzols
| Benzols | |
|---|---|
 Benzola struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C6H6 |
| Molmasa | 78,11 g/mol |
| Blīvums | 876,6 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 278,6 K (5,5°C) |
| Viršanas temperatūra | 353,2 K (80,1 °C) |
Benzols (fenilūdeņradis, C6H6) parastos apstākļos ir bezkrāsains degtspējīgs šķidrums ar saldenu smaržu. Tā molekula sastāv no 6 oglekļa atomiem, kas ir savienoti gredzenā un katram no šīem oglekļiem ir pievienots viens ūdeņradis. Benzols ir vienkāršākais arēns jeb aromātiskais ogļūdeņradis. To plaši izmanto rūpniecībā, tā ir izejviela zāļu, dažādu plastmasu, sintētiskās gumijas, krāsvielu ražošanā. Benzols ietilpst jēlnaftas sastāvā, tomēr rūpnieciski to iegūst sintētiski no citiem naftas komponentiem. Benzols ir toksisks un kancerogēns savienojums. Tas ir arī kaitīgs apkārtējai videi un ugunsbīstams (tvaiki aizdegas −11 °C temperatūrā, patvaļīgi benzols aizdegas 561 °C temperatūrā).
Īpašības
Benzols ir ūdenī mazšķīstošs savienojums (šķīdība ir 1,79 g/l 25 °C temperatūrā), kas toties veido ar ūdeni azeotropu maisījumu (tā viršanas temperatūra ir 69,25 °C, benzola saturs masas procentos ir 91%[1]). Tīra benzola stigrība ir 0,652 puāzi 20 °C temperatūrā. Benzolam ir mazāka reaģētspēja nekā aizvietotajiem arēniem. Visas saites starp oglekļa atomiem benzolā ir vienāda garuma (140 pm). Tās ir īsākas par vienkāršajām saitēm (147 pm) un garākas par dubultsaitēm (134pm). Benzola molekulā π orbitāles elektroni ir vienmērīgi izkliedēti starp visiem 6 oglekļa atomiem, tāpēc benzola struktūrformulu dažreiz zīmē kā sešstūri ar ievilktu apli. Aizvietotajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem tas vairs pilnībā nav spēkā un π orbitāles elektronu sadalījums vairs nav vienmērīgs.
Aizvietojot benzola molekulā vienu vai vairākus ūdeņraža atomus ar funkcionālajām grupām, var iegūt citus arēnus:
- Citi aizvietotāji
- Fenols - C6H5-OH
- Anilīns - C6H5-NH2
- Hlorbenzols - C6H5-Cl
- Nitrobenzols - C6H5-NO2
- Benzoskābe - C6H5-COOH
- Kondensētas aromātiskas struktūras
Izmantošana
Benzolam ir relatīvi liels oktānskaitlis, tāpēc agrāk to lietoja kā degvielas komponentu, taču benzols ir kancerogēns, tāpēc to degvielām vairs nelieto (legāli).
Gan Eiropā, gan ASV benzolu izmanto citu ķimikāliju ieguvei, piemēram, etilbenzola, kumola vai cikloheksāna.
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 13. oktobrī.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Benzols.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| ||||||||
|
 | Šis ar organisko ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.