Barometrs
Barometrs (grieķu: βαρύς, baros — ‘smagums’, μετρέω, metron — ‘mērs’) ir mērinstruments, mēraparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.[1]
Barometru veidi
- Dzīvsudraba (šķidruma) barometrs ir viens no izplatītākajiem barometriem. Tas atmosfēras spiedienu nosaka pēc dzīvsudraba (šķidruma) staba augstuma vertikālā mēģenē vai stobriņā, kas augšā slēgts, bet apakšā iegremdēts traukā ar šķidrumu.
- Aneroīds ir barometra veids, kuru veido apaļa plānsienu metāla kastīte ar gofrētām malām. Tās iekšpusē ir retināts gaiss un pēc kastītes deformācijas fiksē atmosfēras spiediena maiņu.
- Hipsometrs ir barometrs, kas nosaka atmosfēras spiedienu pēc ūdens vārīšanās temperatūras.
- Ķīmiskais barometrs (štormglāze) ir sena fizikāli ķīmiska ierīce, kas spēj reaģēt uz laika apstākļu izmaiņām.
Vēsture
1644. gadā itāļu fiziķis Evandželista Toričelli veica eksperimentus ar vienā galā noslēgtu ar dzīvsudrabu pildītu caurulīti. Viņš ievietoja to ar vaļējo galu uz leju dzīvsudraba vannā un konstatēja, ka caurulīte neizlija pilnīgi tukša, tajā palika 76 centimetrus augsts dzīvsudraba stabs. Toričelli secināja, ka gaisa spiediens uz dzīvsudrabu vannā ir vienāds ar dzīvsudraba staba spiedienu caurulē. Viņš bija izgudrojis pirmo dzīvsudraba barometru. Toričelli konstatēja, ka gaisa spiediens ir atkarīgs no laikapstākļiem. Tāpēc kopš 1649. gada daudzviet Eiropā barometru sāka lietot, lai noteiktu gaidāmos laikapstākļus.
Korekcija
Pirms aneroīda barometra nolasījuma veikšanas, pa to nedaudz pieklauvē, lai mazinātu mehānisma berzes dēļ radušos kļūdu. Nolasījumu izlabo ar augstuma korekciju, jo mērījumu jāattiecina pret jūras līmeni. Korekciju augstumam var iegūt, izmantojot tabulas, kurās dotas korekcijas vērtības pie noteikta augstuma virs jūras līmeņa un āra gaisa temperatūras. Ņem vērā arī instrumenta sistemātisko kļūdu, kuru nosaka, salīdzinot barometru ar precīzu etalonierīci.
Korekciju augstumam iespējams iegūt arī aptuveni. Augstumu pēdās virs jūras līmeņa palielina par desmit procentiem un izdala ar 30. Iegūtais lielums ir korekcija hektopaskālos, kuru pieskaita barometra nolasījumam.[2]
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.
- ↑ Cornish Maurice M., Ives Elaine E. Reeds Maritime Meteorology. — 3rd edition Adlard Coles Nautical, 2016. 182. lpp. ISBN 9781408112069
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.