Autobūve ir rūpniecības nozare, kas veic ceļu transporta (automobiļu) ražošanu, kas galvenokārt aprīkoti ar iekšdedzes dzinējiem.

Iekļauj apakšnozares:

• dzinēju ražošanu
• komplektējošo rezerves daļu ražošanu
• tehnoloģisko iekārtu ražošanu

Autobūves industrija jau kopš tās pirmsākumiem 19. gadsimta beigās bija liels melnās metalurģijas (tērauds, čuguns); krāsainās metalurģijas (radiatoru, karburatoru ražošana); ķīmiskās rūpniecības (gumija, plastmasas, krāsas); elektrotehnikas (aizdedzes sistēmas, akumulatoru baterijas, ģeneratori, starteri, apgaismes iekārtas); stikla ražošanas patērētājs.

Tieši autobūves industrijā kopš 1910. gadiem attīstījās plašs konveijeru sistēmas pielietojums.

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā, valstī sāka attīstīties transporta un mašīnbūves nozares. Lai gan pilnvērtīga automobiļu rūpniecība tolaik vēl nepastāvēja, notika auto montāža, remonts un pārbūves darbi. Tika importēti automobiļi no Vācijas, ASV un citām valstīm, kuras vietējie uzņēmumi pielāgoja Latvijas vajadzībām. Padomju laikā Latvijā attīstījās vairākas rūpnīcas, kas specializējās autobūvē vai ar to saistītā ražošanā:

• Rīgas autobusu fabrika (RAF) — dibināta 1949. gadā Jelgavā, kļuva par galveno mikroautobusu ražotāju PSRS. Slavenākie modeļi: RAF-977, RAF-2203 "Latvija". RAF automobiļus plaši izmantoja visā Padomju Savienībā.
• Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) — kaut arī specializējās vilcienu un tramvaju ražošanā, uzņēmums nodrošināja arī detaļu ražošanu transportam.
• Citas rūpnīcas ražoja rezerves daļas un komponentes, piemēram, dzinējus, transmisijas un elektromehāniskos mezglus.

Pēc PSRS sabrukuma RAF saskārās ar ekonomiskām grūtībām un zaudēja tirgu. Rūpnīcu privatizēja, bet 1998. gadā bankrotēja. Latvijā autobūves nozare kopumā piedzīvoja lejupslīdi, pārejot no pilnas cikla ražošanas uz detaļu piegādi un montāžas darbiem. Lai arī Latvijā šodien nav lielu automobiļu rūpnīcu, valsts aktīvi piedalās autobūves piegāžu ķēdēs un specializētajā transporta ražošanā:

• Drive eO — uzņēmums, kas projektē un izstrādā elektromobiļus un hibrīda spēkratus autosportam (piemēram, eO PP100 piedalījās Pikes Peak sacensībās);
• Blue Shock Race — ražo elektriskos kartingus un to uzlādes infrastruktūru;
• AMP Plant (RAF teritorijā) — sadarbojās ar Baltkrievijas MAZ, montējot autobusus Latvijā (projekts apturēts 2015. gadā).

• Valstu uzskaitījums pēc saražoto automobiļu skaita gadā

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Autobūve.

• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• www.oica.net (angliski)

Šis ar tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l