Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Šis raksts ir par Rīgas iedzīvotāju. Par japāņu politiķi skatīt rakstu Taro Aso.

Aso (Asso) bija Rīgas līvu iedzīvotājs, kas 1200. gadā pieņēma kristietību. Uzskata, ka viņš bija Rīgas vecākais, kurš slēdza mieru ar bīskapu Albertu pēc 1198. gada kara ar viņa priekšteci bīskapu Bertoldu. Otro reizi līvu vecākais ar līdzīgu vārdu Ase (Asso) tiek pieminēts Indriķa hronikas aprakstā par krustnešu uzbrukumu Satezeles pilij līvu sacelšanās laikā 1212. gadā. Ir dažādi viedokļi par to, vai tā ir bijusi viena un tā pati persona, bet fakts, ka Ase ticis sūtīts miera sarunām, liecina par ilgākiem viņa nopelniem bīskapa Alberta priekšā.

Pēc viena uzskata personvārdu Aso un tā variantus līvi aizguvuši no vikingiem, jo tā laika dāņu rakstos sastopami vārdi Assi, Asi, Asso (Stoebke 1964). Pēc cita uzskata vārds Aso varētu būt darināts no saknes ase- (“lieta”). Personvārda Aso varianti atrodami arī 14.-16. gadsimta Kurzemes rakstītajos avotos (Kiparsky 1939).

Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senjoru. Pakļaujoties savam senjoram, vasalis ieguva savu zemi vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Rīgas līvu vecākais sākotnēji droši vien bija Polockas kņaza Valdemāra vasalis, bet pēc padošanās Livonijas bīskapam Albertam viņš kļuva par tā vasali. Domā, ka līvu pilskalns atradies Senajā kalnā, pie kura 1198. gadā notika līvu kauja ar krustnešiem, kurā gāja bojā bīskaps Bertolds. Saskaņā ar Jersikas miera līgumu Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.