Apkopējs (arī zināms kā uzkopšanas darbinieks) ir profesija, kurā strādājošie uzkopj netīras vietas un savāc atkritumus. Šī ir viena no izplatītākajām profesijām pasaulē.^{[nepieciešama atsauce]}

Tiek uzskatīts, ka apkopēja profesijas pirmsākumi meklējami Senās Ēģiptes (ap 3150. gadu p.m.ē,)^[1] un Mezopotāmijas jeb Senās Divupes laikā (ap 4000. gadu p.m.ē.), kad jau tika algoti cilvēki, kas palīdzētu uzkopt mājas.^[2]

Apkopēja darba pienākumi var atšķirties atkarībā no vienošanās ar darba devēju vai pasūtītāju. Visbiežāk apkopēja darba pienākumos ietilpst sekojošie:

• regulāri uzkopt iestādes vai dzīvojamās ēkas telpas, koridorus, kāpnes, telpu koplietošanas priekšmetus u.c.;
• tīrīt logus un palodzes, mēbeles, grīdas, sienas, durvis, labierīcības priekšmetus u.tml.;
• iztukšot papīrgrozus, higiēnas priekšmetu novietnes labierīcību telpās un citus atkritumus saturošus priekšmetus;
• nodrošināt nepārtraukti pieejamus citus koplietošanas priekšmetus (salvetes, tualetes papīrs, ziepes u.tml.);
• telpu uzkopšanas laikā ievērot higiēnas un sanitārās normas;
• laistīt telpaugus un nodrošināt atbilstošu augu kopšanu u.c.

“Virtuves apkopēja” (itāliski: La sguattera) ir itāļu baroka mākslinieka Džuzepes Krespi (Giuseppe Crespi) glezna, kurā ir attēlota apkopēja, kura uzkopj virtuvi. Glezna veidota 1725. gadā ar eļļas krāsām uz audekla. Sieviete atrodas virtuvē kopā ar strīpainu kaķi, kas guļ uz krēsla. Virtuve un tās grīda ir tīra un uzkopta – attēlotā apkopēja ir strādīga, kārtīga un uz detaļām orientēta. Gleznas kreisajā pusē redzami tīri trauki, kuri maigi vizuļo gaismā.^[3]

“Apkopēja” (franciski: La Femme de Menage) ir franču mākslinieka Alfrēda Andrē Geniole (Alfred André Géniole) darbs, kurā ir attēlota apkopēja, kurai rokās ir putekļu slotiņa, krūze un zābaki. Mākslas darbs ir veidots 1963. gadā kā ilustrācija grāmatā “Parīzes sievietes” (Les Femmes de Paris), tas ir radīts litogrāfijas tehnikā.^[4]

2021. gada septembrī Latvijā apkopēja profesijā reģistrēti 25 740 strādājošie.^[5]

• Sētnieks