Amonijas
| Amonijas Ammonia Brünnich, 1772 | |
|---|---|
 Amonijas Ammonia beccarii | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Globothalamea |
| Kārta | Rotaliīdas (Rotaliida) |
| Virsdzimta | Rotalioidejas (Rotalioidea) |
| Dzimta | Amoniīdas (Ammoniidae) |
| Apakšdzimta | Amoniīnas (Ammoniinae) |
| Ģints | Amonijas (Ammonia) |
Amonijas (Ammonia) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1772. gadā izveidoja dāņu zoologs Mortens Brunnihs. Amoniju tipiskā suga ir Ammonia beccarii. Ģeohronoloģiski amonijas ir zināmas no miocēna (neogēna periods) līdz mūsdienām.
Apraksts
Čaula ir brīva (nepieaugoša pie substrāta), divpusēji izliekta, zema, trohospirāliska ar 3 līdz 4 vijumiem. Šuves viegli izliektas, sabiezinātas, umbilikālajā pusē iespiestas. Septas pārsvarā dubultās. Čaulas sieniņas ir no kalcīta, smalki perforētas. Umbilikālā virsma gar šuvēm un virs umbilikālā reģiona ir nosēta ar neregulāras formas granulām. Umbiliks jauniem īpatņiem ir ar vaļējām umbilikālajām spraugām un sedzošo plātni, bet pieaugušajiem īpatņiem sadalīts daudzos saaugušos stabiņos un izciļņos, to sedzošās plātnes iespiežas iekšpusē līdz prolokulam. Čaulas atvere ir interiomargināla.[1]
Ekoloģija
Parasti amonijas dzīvo seklūdenī bagātīgā smilšaini dūņainā vidē, piemēram, upju grīvās, purvos, plūdmaiņu līdzenumos, sublitorālajos, piekrastes, šelfa rajonos ar ūdens dziļumu līdz 200 m, ūdenī ar salīdinoši augstu skābekļa koncentrāciju. Šī skaitās skābekli mīloša ģints (>2 ml/l).
Sistemātika
Amoniju ģintī ir 107 recentās sugas, bet ar izmirušajām kopā ir 174 sugas. Dažas no tām ir šādas[2]:
- Ammonia aberdovevensis Haynes, 1973
- Ammonia advena (Cushman, 1922)
- Ammonia aoteana (Finlay, 1940)
- Ammonia batava (Hofker, 1951)
- Ammonia beccarii (Linnaeus, 1758)
- Ammonia gigantica (LeRoy, 1939) †
- Ammonia italica (d'Orbigny, 1826) †
- Ammonia lucida (Madsen, 1895) †
- Ammonia moroensis Hofker, 1978
- Ammonia neobeccarii Shchedrina & Mayer, 1975
- Ammonia parkinsoniana (d'Orbigny, 1839)
- Ammonia pauciloculata (Phleger & Parker, 1951)
- Ammonia paucipora Zheng, 1979
- Ammonia punctatogranosa (Seguenza, 1880) †
- Ammonia sobrina (Shupack, 1934)
- Ammonia tepida (Cushman, 1926)
- Ammonia viennensis (d'Orbigny, 1846) †
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
- ↑ LABORATORY MANUAL FOR MICROPALEONTOLOGY AND VERTEBRATE PALEONTOLOGY (GLC 508), BY PROF. AJOY KUMAR BHAUMIK ASSOCIATE PROFESSOR MICROPALEONTOLOGY LABORATORY DEPARTMENT OF APPLIED GEOLOGY IIT(ISM) DHANBAD, JHARKHAND 826004, 9. lpp
- ↑ World Foraminifera Database
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.