Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Aleksandrs Beks-Usteri (vācu: Alexander Beck-Usteri; 1847—1926) bija šveiciešu astronoms un ģeodēzists. Rīgas politehnikuma (1873—1896) un Rīgas Politehniskā institūta (1896—1899) profesors. Konstruēja oriģinālus astronomiskus un ģeodēzisku instrumentus, izgudroja prizmas astrolabijas optisko shēmu, bija fotoamatieris.

Dzimis 1847. gada 13. aprīlī Šafhauzenē. Mācījās vietējā ģimnāzijā, studēja matemātiku un astronomiju Cīrihes politehnikumā, tad bija šīs augstskolas privātdocents.^[1] 1873. gadā Aleksandrs Beks pārcēlās uz Rīgu, lai sāktu lasīt lekcijas ģeodēzijā Politehnikuma studentiem, darbojās Rīgas J.S. Baha biedrībā un dziedāja garīgās mūzikas koncertos. 1877. gadā viņš Cīrihes Universitātē aizstāvēja filozofijas doktora grādu ar darbu "Par Mēness formu" (Über die Gestalt des Mondes). 1879. gadā viņš apprecējās ar Mariju Usteri. 1889. gadā Beks sāka radīt oriģinālus astronomiskus mērinstrumentus, kurus viņš nosauca par nadīrinstrumentiem.

Baltijas pārkrievošanas laikā 1897. gadā uzrakstīja darba atlūgumu, bet līdz 1899. gada 1. janvārim vēl turpināja lasīt lekcijas politehnikumā, lai sasniegtu Rīgā 25 darba gadu stāžu, kas nodrošināja pilnu valsts izdienas pensiju. Pēc atgriešanās dzimtenē palīdzēja apstrādāt un komentēt matemātiķa, fiziķa un astronoma Leonarda Eilera rokrakstus.^[2] Miris 1926. gada 14. augustā.

• 1873: Die Fundamentaleigenschaften der Linsensysteme in geometrischer Darstellung. (N. G. Z. 17. Jahrgang.)
• 1877: Über die Gestalt des Mondes. (Dissertation. N. G. Z. 22. Jahrgang.)
• 1879: Zur Theorie der algebraischen Kurven und Flächen. (Mathematische Annalen, 14. Bd.)
• 1879: Beobachtung einer Plejadenbedeckung durch den Mond. (A. N. 95. Band.)
• 1881: Über die Zeitbestimmungen am Polytechnikum zu Riga. (Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga, 24. Band.)
• 1881: Beobachtung des Kometen b 1881. (A. N. 100. Band.)
• 1882: Die Triangulierungsarbeiten zur Vermessung Riga's. Gemeinsam mit Professor Malcher ausgeführt. (Erschien in Riga als Bericht für die Ausstellung in Moskau.)
• 1882: Bemerkungen zur nautischen Astronomie. (N. G. Z. 27. Jahrgang.)
• 1887: Über einige neue Anwendungen ebener Spiegel. (Zeitschrift für Instrumentenkunde, 7. Jahrgang.)
• 1888: Elementare Herleitung der Plückershen Formeln. (N. G. Z. 33. Jahrgang.)
• 1890: Über die Fundamentalaufgabe der Axonometrie. (Journal für die reine und angewandte Mathematik, 106. Band.)
• 1891: Über ein neues Instrument zur Zeit- und Polhöhenbestimmung. (A. N. 126. Bd.)
• 1892: Über die Anwendung eines Objektivprisma's zur Zeit- und Polhöhenbestimmung. (A.N. 130. Band.)
• 1893: Über einen Ersatz für den Quecksilberhorizont. (A. N. 132. Band).
• 1893: Über den Schnitt zweier Kegel und über eine Steinersche Aufgabe betreffend ebene Kurven. (N. G. z. 38. Jahrgang.)
• 1894: Zweite Form des Instruments mit vertikalem Fernrohr und Objektivprisma zur Zeit- und Polhöhenbestimmung. (A. N. 136. Band.)
• 1895: Über die geographische Breite von Riga, aus Beobachtungen an einem neuen astronomischen Instrument. (Festschrift zur 30jährigen Jubelfeier des Naturforscher-Vereins zu Riga).
• 1896: Dritte Form des Nadirinstruments. (A. N. 140. Band.)
• 1896: Konstruktion der Schmiegungsebenen der Schnittkurve zweier Kegel. (Schlömilchs Zeitschrift für Mathematik und Physik, 41. Jahrgang.)
• 1899: Über perspektive Affinität zweier Räume. (Zeitschrift für Mathematik und Physik, M. Jahrgang.)
• 1902: Resultate von Höhendurchgangsbeobachtungen. (A. N. 159. Band.)
• 1903: Resultate von Höhendurchgangsbeobachtungen mit verbesserten Sternpositionen. (A. N. 163. Band.)
• 1906: Höhendurchgangsbeobachtungen am Nadirinstrument dritter Form. (A. N. 173. Bd.)
• 1906: Zur abzählenden Geometrie. Die Inflexionen und die Doppeltangenten einer ebenen Kurve. (N. G. Z. 51. Jahrgang.)
• 1907: Über die mehrfachen Sekanten algebraischer Raumkurven. (N. G. Z. 52. Jahrg.)