Akmenes svīta (D₃ak) ir augšdevona famenas stāva Akmenes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā. Latvijā ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītu 1954. gadā no Kursas svītas izdalīja P. Liepiņš, bet tās apakšējo robežu 1977. gadā precizēja L. Savvaitova. Par tipveida griezumu ir pieņemts Nīgrandes 2. urbuma intervāls 189-204,5 m dziļumā,^[1] bet pirms tam atsegums Akmenes labajā krastā netālu no ietekas Durbē, no kā arī ir ņemts svītas nosaukums. Svītas virsma pazeminās no 66 m v.j.l. Latvijas ziemeļaustrumos līdz 239 m z.j.l. dienvidrietumos. Svītas biezums variē no 6 līdz 19 m. Zem kvartāra slāņiem svītas nogulumi iziet šaurā joslā izplatības ziemeļu un austrumu daļā. Atsedzas Amulas, Imulas, Šķēdes un Akmenes krastos.

Latvijā svīta ieguļ uz Kuras svītas augšdaļas faciāli intensīvi mainīgajiem mālaini-smilšaini-karbonātiskajiem nogulumiem. Virs šīs virsmas visur, izņemot dažus griezumus svītas galējos ziemeļu rajonos (Amulas, Imulas, Šķēdes baseinos), ir novērojami koši, lillīgi-sarkanīgi, dažādgraudaini aizvietojošie dolomīti ar reliktu organogēnu drupu struktūru, kas satur lēcveidīgus dzelžainu oolītu sakopojumus. Tieši šādiem savdabīga izskata iežiem ir piesaistīti dažādu jūras organismu palieku sakopojumi, kuru starpā ir konstatējami arī pleckāji Cyrtospirifer lebedianicus.

Akmenes upes stratotipiskajā griezumā nogulumu redzamais biezums sastāda ap 2 metriem. Šī griezuma pamatnē ieguļ košu violeti-rūsganu dažādgraudainu smilšainu dolomītu slānis (biezums līdz 0,5 m), kurā kurā ir sastopamas daudzskaitlīgas slēdzenes pleckāju paliekas (kodoli un čaulu nospiedumi). Šeit Liepiņš ir noteicis Cyrtospirifer lebedianicus, C. cf. lebedianicus var. akmenensis, C. postarchiaci, "Camarotoechia" akmenica. Šeit ir sastopami arī daudzskaitlīgi krinoīdeju posmiņi un gliemeņu kodoli. Augstāk ieguļ koši krāsoti dažādgraudaini smilšaini dolomīti ar salīdzinoši plānām aleirītisku mālu un aleirolītu starpkārtām. Dolomītos ir novērojami lēcveidīgi krinoīdeju posmiņu un čaulu detrīta sakopojumi, atsevišķi slēdzenes pleckāju čaulu vāciņi, kā arī racējorganismu dzīves darbības pēdas.

Visā akmenes svītas platībā griezumos ir skaidri novērojama labi izteikta divdaļīga uzbūve, kur bieza dolomītu slāņkopa mijas ar smilšakmeņu, aleirolītu un mālu slāņkopu.

Svītas pilnajos tipiskajos griezumos Sniķeru 8. un Nīgrandes 2. urbumos tiek izdalītas divas karbonātiskas slāņkopas ar raksturīgām jūras faunas paliekām. Apakšējā no tām sastāv no košiem violeti-rūsganiem dažādgraudainiem smilšveidīgiem dolomītiem ar reliktu organogēni detrītisku struktūru. Dolomīti ir poraini un kavernozi, ar smalkiem stilolītiem un izteiktām gaišzili pelēkām māla plēvēm. Vietām ir skaidri redzams, ka poras un kavernas radušās izšķīstot organogēniem fragmentiem. Atsevišķos starpslāņos ir novērojami lēcveidīgi dzelžainu oolītu sakopojumi. Dolomītos ir ieslēgtas dažādu jūras organismu paliekas, kuru starpā ir slēdzenes pleckāji, gliemenes, sūneņi, jūras liliju posmiņi, spirorbi (daudzsaru tārpi) un zivju kaulu paliekas. Šajā griezuma daļā V. Grāvītis noteica slēdzenes pleckājus Cyrtospirifer cf. lebedianicus, C. postarchiaci, C. mekensis, Ptychomaletoechia kursica, "Camarotoechia" cf. boloniensis, "C." akmenica, Productella herminae, Schuchertella cf. mathyrica, Athyris ex gr. concentrica.

Apakšējā karbonātiskajā slāņkopā ieguļ ļoti vizlaini mālaini aleirolīti un māli ar smalkām smilšu un smilšakmeņu lēcām. Augšējās karbonātiskās slāņkopas pamatni veido dažādgraudainas smiltis, smilšakmeņi un smilšaini dolomīti, kuros ir sastopami zivju kauli, krinoīdeju posmiņi, kā arī platas vertikālas racējorganismu ejas, aizpildītas ar smilšaini aleirolītisku materiālu. Slāņkopu veido ķieģeļrūsgani dažādgraudaini poraini un kavernozi dolomīti ar reliktu organogēni detrītisku struktūru, pēc izskata līdzīgu apakšējās slāņkopas dolomītiem. Arī tajos ir sastopami lēcveidīgi dzelžainu oolītu sakopojumi. Dolomītos ir satopami daudzskaitlīgi slēdzenes pleckāju čaulu nospiedumi un kodoli, krinoīdeju posmiņi, spirorbu caurulītes, bet slāņkopas virspusē smilšainajos dolomītos - gliemeņu kodolu sakopojumi. Šeit V. Grāvītis noteica šādus slēdzenes pleckājus: Cyrtospirifer cf. lebedianicus, Ptychomaletoechia kursica, "Camarotoechia" griasica, "C." akmenica, Productella herminae, Athyris ex gr. concentrica.

Svītas griezumu nobeidz smalki mijoši dolomītmerģeļi, mālaini aleirolīti un māli. Šajos griezumos svītas biezums sastāda 14 līdz 16 metrus.

Vairāk uz ziemeļiem (Amulas un Imulas upju baseini) un uz rietumiem (Liepājas pilsētas rajonā) nogulumu biezums samazinas līdz 11-12 metriem. Karbonātiskās slāņkopas veido koši krāsoti dažādgraudaini dolomīti, smalkgraudainas laukšpata-kvarca smiltis, smilšakmeņi un aleirolīti ar dolomīta cementu. Ne pārāk biezu starpslāņu veidā ir sastopami dolomīti ar relikto organogēno struktūru, kas satur arī dzelžainus oolītus un smilšainā materiāla piejaukumu. Organismu paliekas, kas veido ne pārak biezus saskalojumus, neizceļas ar lielu sugu daudzveidību. Tos pārstāv dažas slēdzenes pleckāju sugas: Cyrtospirifer cf. lebedianicus, Ptychomaletoechia kursica, "Camarotoechia" griasica, Productella sp., krinoīdeju posmiņi un gliemenes.

Karbonātiskās slāņkopas mijas ar mālu, mālainu aleirolītu un smilšu slāņkopām. Kopumā šie griezumi, salīdzinajumā ar dienvidu daļas griezumiem, raksturojas ar nogulumu smilšaināku sastāvu.

Latvijā sporu kompleksu veido Leiotriletes, Archaeozonotriletes, Stenozonotriletes sugas, kas satopamas arī kursas svītas nogulumos, bet parādās arī jaunas sugas: Lophozonotriletes rarituberculatus, Dictiotriletes, Trachitriletes famenensis, Himenozonotriletes commutatus.

Lietuvā akmenes svītu 1956. gadā noteica J. Dalinkevičs, iekļaujot to mūru svītā. Lietuvas teritorijā akmenes svītas tipiskais griezums parādās Reklaiču 140. urbuma 81-91 m intervālā un Buvaiņu 141. urbuma 30-38 m intervālā.

Svītas veidošanās ir saistīta ar vēlās famenas jūras baseina regresijas fāzi, kas reizēm ir raksturojas ar anomālu sāļumu. Svītu veido kaļķaini-mālaini smilšaini dolomīti, plankumaini krāsoti un mālainiem dolomitizētiem viļņoti slāņotiem kaļķakmeņiem un merģeļiem.

Augšējo robežu raksturo strauja litoloģiskā sastāva maiņa un tā tiek nosprausta pa mūru svītas mālu un smilšakmeņu pamatni. Svītu pārstāv tipiskas organismu paliekas: pleckaji - Cyrtospirifer lebedianicus, C. cf. postarchiaci, C. mekensis, Pampoecilorhynchus grewingki, Ptychomaletoechia kursica, konodonti - Icridotus sp., I. cornutus, Polygnathus foliata, P. normalis, Hindeodella brevis u.c., sporu komplekss - Archaeotriletes honestus, Retusotriletes communis, Hymenozonotriletes poljessicus, H. compactus, H. varius, Stenozonotriletes conformis, Archaeozonotriletes dedaleus, A. famenensis var. minutus, Lophozonotriletes lebedianensis u.c.

Lietuvas ziemeļu daļā akmenes svītas griezumā parādās māla un smilšainu dolomītu starpkārtas. Klaipēdas pilsētas rajonā dolomītus nomaina kaļķakmeņi. Svītas biezums svārstās no 7 līdz 11 metriem.^[2]