Absints (glezna)

Absints
L'Absinthe
Mākslinieks Edgars Degā Edit this on Wikidata[1][2]
Gads 1875
Medijs eļļas krāsa, audekls Edit this on Wikidata
Kustība impresionisms Edit this on Wikidata[3]
Izmēri 920 mm (36 in) × 680 mm (27 in)
Atrašanās vieta Orsē muzejs, Francija Labot šo Vikidatos
Īpašnieks Isaac de Camondo Edit this on Wikidata
Inventāra nr. RF 1984 Edit this on Wikidata
Identifikatori Joconde ID: 000PE003812
Bildindex der Kunst und Architektur ID: 20412319

Absints (franču: L'Absinthe) ir franču gleznotāja Edgara Degā eļļas krāsas glezna. Tās oriģinālnosaukums bija "Kafejnīcā" (franču: Dans un Café).[4] Citi darba nosaukumi bija "Francijas kafejnīcas skice" un "Tēli kafejnīcā", bet, gleznu izstādot 1893. gada Londonas izstādē, tās nosaukums bija nomainīts uz L'Absinthe, ar kādu to pazīst šobrīd. Glezna atrodas Orsē muzeja pastāvīgajā kolekcijā Parīzē.

Apraksts

Darbs gleznots 1875.–1876. gadā; tajā attēloti divi tēli, sieviete un vīrietis, kuri sēž attiecīgi centrā un pa labi. Vīrietis cepurē skatās pa labi ārpus gleznas, kamēr sieviete, tērpusies formālāk, arī ar cepuri, skatās lejup. Viņai priekšā uz galda stāv ar absintu pildīta glāze. Šī aina atspoguļo pieaugošo sabiedrisko izolāciju, kas parādījās Parīzē straujās izaugsmes posmā. Gleznā izmantotie modeļi ir aktrise Elena Andrē un bohēmisma gleznotājs un grafiķis Marselēns Debutēns. Kafejnīca, kurā notiek darbība, ir Café de la Nouvelle-Athènes Parīzē.[5]

Atsauksmes

Pirmajā izstādē 1876. gadā to kritiķi uztvēra negatīvi, nosaucot to par neglītu un pretīgu. To līdz 1892. gadam novietoja noliktavā, atkal izstādot 1892. gadā, kad to atkal uztvēra ar asu nepatiku. To ar nosaukumu L'Absinthe atkal izstādīja 1893. gadā Anglijā, kur tā izraisīja diskusijas. Gleznā attēlotie ļaudis angļu kritiķu skatījumā bija šokējoši degradēti un prasti. Daudzi uzskatīja gleznu par triecienu morālei; tā uzskatīja tādi viktoriāņi kā Sers Viljams Bleiks Ričmonds un Volters Kreins, kad glezna tika demonstrēta Londonā. Šī reakcija bija laikmetam raksturīga, atklājot dziļās aizdomas, ar kurām Viktorijas Anglija bija uztvērusi Francijas mākslu kopš Barbizonas skolas pirmsākumiem, un vēlmi mākslas darbos atrast morāli uzmundrinošas vērtības. Daudzi angļu kritiķi gleznu uztvēra kā brīdinājumu pret absintu un Franciju vispār. Romānu rakstnieka Džordža Mūra komentārs par attēloto sievieti bija: "Kas par palaistuvi!" Viņš piemetināja, "stāsts nav patīkams, bet pamācošs". Tomēr savā grāmatā Modernā glezniecība, Mūrs nožēloja morāles mācības piešķiršanu darbam, apgalvojot, ka "glezna ir tikai mākslas darbs un tam nav nekādas saistības ar dzērienu vai socioloģiju."[6]

Atsauces

  1. http://jocondelab.iri-research.org/jocondelab/notice/57397/; JocondeLab; pārbaudes datums: 1 janvāris 2017.
  2. https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-iv-1800-present/; Make Lists, Not War.
  3. https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-iv-1800-present/; Make Lists, Not War; pārbaudes datums: jūnijs 2020.
  4. John House. Impressionism: Paint and Politics. Yale University Press, 2004. 124. lpp. ISBN 0300102402. Skatīts: 2016-10-04.
  5. Doris Lanier. Absinthe--The Cocaine of the Nineteenth Century: A History of the Hallucinogenic Drug and Its Effect on Artists and Writers in Europe and the United States. McFarland, 2004. gada 1. janvāris. 105–106. lpp. ISBN 978-0-7864-1967-8.
  6. George Moore, Modern Painting (Londona: Walter Scott Publishing, 1898), 269. lpp.

Bibliogrāfija

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.